Nenoliedzami šis ir bijis lielu pārmaiņu un izaicinājumu gads daudzu valstu politiskajām sistēmām un to vadītājiem. 2024. gads tiek dēvēts arī par lielāko vēlēšanu gadu vēsturē, jo uz vēlēšanu iecirkņiem devās ap divi miljardi iedzīvotāju vairāk nekā 70 valstīs. Vislielākos zaudējumus šajās vēlēšanās cieta liberālās un jau ilgstoši pie varas esošās partijas tādās valstīs kā Lielbritānija un Vācija. Pavisam nesen “sašķobījās” arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona valdība, kad viņa lēmums izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās labi veicās labējām partijām, izrādījās neveiksmīgs, un tas viņam varētu maksāt prezidenta amatu.

Vissvarīgākā, protams, bija Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kas ir labas ziņas konservatīvajiem spēkiem ne tikai Amerikā, bet visā pasaulē. Trampa nākšana pie varas sola dramatiskas pārmaiņas globālajā politikā – genderideoloģijas propagandas izbeigšanu, izstāšanos no PVO, nodokļu celšanu ārvalstu importam, attieksmes maiņu Ukrainas jautājumā un daudzas citas.

Šogad vasarā notika arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās tika ievēlēti daudzi konservatīvie deputāti, no kuriem izveidojās politiskā grupa “Eiropas patrioti”, un šobrīd tā ir trešā lielākā grupa parlamentā. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka iedzīvotāji visā pasaulē vēlas pārmaiņas un sagaida tās no labējām un konservatīvajām partijām. Kā liecina “Pew Research Center” veiktās aptaujas, 34 valstīs aptuveni divi no trim vēlētājiem ir neapmierināti ar savas valsts ekonomisko stāvokli un liberālo politiku, tajā pašā laikā apliecinot vēlmi pēc spēcīgiem līderiem, kas stātos pretī politiskajai elitei.

Pasaules politiskās vēsmas ir par labu nacionālām un konservatīvām partijām, un tas dod cerību arī pārmaiņām Latvijā. Lai gan liberālā “Vienotība” turas pie varas visiem spēkiem, atbalsts konservatīvajām partijām kā LPV liecina, ka politiskā situācija drīz vien mainīsies.