Polijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās vadībā izvirzījies Karols Navrockis, liecina jaunākie Polijas vēlēšanu komisijas dati. Šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par apliecinājumu tam, cik lielā mērā poļi atbalsta liberālo politiku vai izvēlas Donaldam Trampam līdzīgu nacionālistisku pieeju.

Aptauja, ko veica “Ipsos”, parādīja, ka Navrockis ieguvis 51 % balsu, bet viņa konkurents – liberālais Varšavas mērs Rafals Trzaskovskis – 49 %. Interesanti, ka uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sākotnējie rezultāti liecināja par pretēju ainu: tad vadībā bija Trzaskovskis ar 50,3 %.

Lai gan lielākā vara Polijā ir parlamentam, prezidentam ir tiesības uzlikt veto likumiem, tāpēc šīm vēlēšanām pievērsta liela starptautiska uzmanība – gan Ukrainā un Krievijā, gan ASV un visā Eiropas Savienībā.

Navrocka uzvara varētu nostiprināt Centrāleiropas konservatīvo līderu pozīcijas – viņš var kļūt par sabiedroto Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam un Slovākijas premjeram Robertam Fico. Tāpat tas varētu palīdzēt Čehijas opozīcijas līderim un bijušajam premjeram Andrejam Babišam, kurš šobrīd ir vadībā pirms oktobra vēlēšanām.

Navrocki atklāti atbalstīja arī ASV politiķi – piemēram, iekšlietu ministre Kristija Noema maijā, viesojoties konservatīvā pasākumā Polijā, paziņoja, ka viņam “jākļūst par nākamo prezidentu”.

Poļi ir nobalsojuši par stiprāku nacionālo identitāti un tradicionālām vērtībām. Vēlētāju noraidītais liberālais kandidāts solīja atbalstīt abortus, geju laulības un pielāgošanos Briseles diktātam. Poļu sabiedrība izvēlējās nacionāli konservatīvo kandidātu un Latvijā šādu politiku pārstāv Latvija pirmajā vietā. Šīs nedēļas pašvaldību vēlēšanās arī Latvijā būs izšķirošas un var pavērt ceļu konservatīvai koalīcijai Rīgā un vēlāk visā Latvijā.