Kā liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā, Finanšu ministrija atteikusies no ieceres ieviest sliekšņa deklarācijas skaidras naudas iemaksām no 750 eiro. Projekts zaudējis aktualitāti pēc būtiskiem iebildumiem publiskās apspriešanas laikā. Pret plānotajām izmaiņām jau iepriekš iebilda gan koalīcijā esošā ZZS, gan opozīcija. Pērn augustā Esplanādē notika arī sapulce “Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību”, kurā piedalījās vairāki politiķi.

Plānotais regulējums paredzēja, ka finanšu iestādēm būtu jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par klientu skaidras naudas iemaksām no 750 eiro un izmaksām no 1500 eiro vienā darījumā. Zemāks slieksnis iemaksām tika pamatots ar lielākiem riskiem attiecībā uz nezināmas izcelsmes līdzekļiem, savukārt izmaksām — ar to, ka naudas izcelsme šādos gadījumos parasti jau ir zināma. Tika norādīts, ka šādas izmaiņas Latviju pietuvinātu citu Eiropas Savienības valstu praksei, kur pastiprināti uzrauga darījumus, kas var liecināt par nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi.

Valsts arvien vairāk cenšas ierobežot skaidras naudas apriti, to pamatojot ar cīņu pret aplokšņu algām. Tomēr šādi ierobežojumi, ko ievieš gan VID, gan komercbankas, vienlaikus samazina arī cilvēku brīvību rīkoties ar savu naudu. Iedzīvotājiem nav jājūtas kā potenciāliem pārkāpējiem tikai tāpēc, ka viņi izvēlas izmantot savus uzkrājumus lielāku pirkumu veikšanai. Pastiprināta kontrole drīzāk kalpo esošās sistēmas uzturēšanai, kura, tā vietā, lai meklētu iespējas samazināt izdevumus, turpina balstīties uz ievērojamu aizņemšanos — aptuveni divus miljardus eiro ik gadu. Šādas politikas rezultātā pieaug nepieciešamība pēc arvien lielākiem līdzekļiem, kas savukārt nozīmē pieaugošu slogu Latvijas iedzīvotājiem.