Sociālo mediju uzņēmumi, tostarp X un Meta, ir nostājušies Trampa pusē, tādējādi radot tiešus draudus Eiropas demokrātijai, uzskata Eiropas Komisijas vadītāja vietniece Henna Virkunena. Brisele izmantos un paplašinās visus pieejamos instrumentus, lai cīnītos pret šiem draudiem, ieviešot rūpīgāku faktu pārbaudi un pret naida runu vērstus tiesību aktus, viņa solīja 21. janvārī, Strasbūras plenārsēdē.
Cita starpā Virkunena apņēmās līdz 2025. gada beigām dubultot Komisijas darbinieku skaitu, kas strādā pie bēdīgi slavenā ES tiešsaistes cenzūras instrumenta – Digitālo pakalpojumu akta (DSA) – ieviešanas, līdz 200 cilvēku komandai.
Ir arī skaidrs, ka ar DSA vien nepietiks, sacīja Virkunena. Tāpēc Komisija strādā pie jaunas sistēmas ar nosaukumu “Eiropas demokrātijas vairogs”, kas nodarbinās vairāk “neatkarīgu” faktu pārbaudītāju un NVO, lai cīnītos pret ārvalstu informācijas manipulācijām, iejaukšanos un dezinformāciju.
Viena pēc otras kreisās partijas atbalstīja vēl ekstrēmākus pasākumus un rūpīgu tiesisko izpildi. Savukārt, kad deputāts Milans Ūriks no Vācijas konservatīvās partijas sāka runāt par ASV valdības pierādīto politisko cenzūru Twitter, Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola nekavējoties izslēdza viņa mikrofonu par necienīgu izteikumu lietošanu un pēc tam lika viņam pamest tribīni.
Franču EP deputāte Virgīnija Jorona no nacionāli konservatīvās grupas “Patrioti Eiropai” sāka ar apgalvojumu, ka “Digitālās uzraudzības akts” ir tikai un vienīgi politiska kontrole, un mudināja Komisiju nepakļauties kreiso “zaudētāju” prasībām. Viņa sacīja, ka sašutums par Trampu un tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem liecina, ka Eiropa ir “sastindzis kontinents, kas baidās no varas, ir sapuvis līdz kaulam un nespēj atzīt sakāvi”.
Ja trīs stundu ilgās debates Eiropas Parlamentā kaut ko parādīja, tad tikai to, ka nekas tik ļoti nebiedē kreisos liberāļus kā vārda brīvība un kontroles zaudēšana.