27. februārī Eiropas Komisija paziņojusi par 100 miljardu eiro projektu, kas veicinās “tīru” ražošanu un emisiju samazināšanu. Jaunais plāns tiek pasniegts kā glābšanas riņķis tradicionālajām rūpniecības nozarēm, tomēr praksē tas neatrisinās problēmu, kuras dēļ uzņēmumi ir pārcēluši ražošanu uz citām valstīm un zaudējuši konkurētspēju pasaulē.

Liela daļa finansējuma nāks no īpašas Rūpniecības dekarbonizācijas bankas, kā arī no dažādiem citiem fondiem un investīcijām. Tomēr šī pieeja nozīmē, ka uzņēmumi paliks atkarīgi no valsts atbalsta, nevis kļūs neatkarīgāki, izmantojot lētāku enerģiju un mazākus nodokļus. ES vadītāja Urzula fon der Leiena arī sola, ka zaļā pāreja radīs 3,5 miljonus jaunu darbavietu līdz 2030. gadam. Tomēr visdrīzāk šīs darbavietas būs mākslīgi radītas un ilgtermiņā neefektīvas, jo tradicionālās nozares zaudēs savu vietu tirgū.

Eiropa tagad saskaras ar izvēli – turpināt dot uzņēmumiem subsīdijas un ievērot stingrus vides noteikumus vai mainīt pieeju un veidot ilgtspējīgu rūpniecību, kas spēj konkurēt pasaules tirgū bez pastāvīga valsts atbalsta.

Kaut gan vēlētāji arvien vairāk pauž savu neapmierinātību ar zaļo politiku un balso par labējām partijām, centriskās partijas, lai saglabātu savu varu, sadarbojas ar liberālajām un zaļajām partijām, kuras fanātiski atbalsta zaļo kursu. Šādi piemēri atkārtojās gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan tikko notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās.