Ciemats Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes apgabalā ir panācis, ka vietējām varas iestādēm nav izdevies plāns izmitināt 450 patvēruma meklētājus bijušā klostera ēkā. Kā vēsta laikraksts Junge Freiheit, 31. jūlijā Ēventropas ciemata iedzīvotāju sapulcē ēkas īpašnieks Kristofs Krāss paziņoja, ka bez kopienas atbalsta neiznomās klosteri migrantu izmitināšanai. Krāss, arī ciemata iedzīvotājs, īres maksā būtu nopelnījis vairākus miljonus eiro gadā, tomēr no šīs iespējas atteicās.

Neapmierinātība ar migrantu centru bija tik liela, ka uz sapulci bija ieradušies 900 no aptuveni diviem tūkstošiem ciemata iedzīvotājiem. Pašvaldības pārstāvji mēģināja pārliecināt vietējos iedzīvotājus par bēgļu centra izveides nepieciešamību, taču sapulces dalībnieki viņus izsvilpa. Iedzīvotāji pauda bažas, ka migranti varētu pastrādāt noziegumus, piemēram, seksuālus uzbrukumus, norādot, ka kaimiņu pilsētas ir piemeklējis līdzīgs liktenis. Piemēram, netālu esošajā Zēstas pilsētā noziedzība ir ievērojami pieaugusi kopš 600 patvēruma meklētāji pirms dažām nedēļām tika izmitināti biroju ēkā. Vietējie iedzīvotāji sūdzas, ka, migranti ne tikai traucē mieru ar skaļiem telefona zvaniem un piesārņo ielas ar atkritumiem, bet daļa arī lieto narkotikas. Tāpat ir saņemti ziņojumi par ielaušanās gadījumiem īpašumos. Patvēruma meklētāju skaits Eiropā kārtējo reizi ir pieaudzis, Vācija 2022. gadā piešķīrusi līdz šim visvairāk patvēruma meklētāju aizsardzības statusu, pieņemot gandrīz 160 000 pozitīvu lēmumu. Vācijas kreisā valdība atbalsta masveida migrāciju, bet redzams, ka, vietējai sabiedrībai aktīvi rīkojoties, ir iespēja pretoties valdības sliktajiem lēmumiem.