Eiropas Enerģētikas komisārs Dens Jorgensens brīdinājis, ka, ja karš starp ASV, Izraēlu un Irānu turpināsies un Hormuza šaurums paliks bloķēts, valstīm nāksies taupīt enerģiju un ierobežot patēriņu. Tiek ieteikti tādi pasākumi, kā piemēram, darbs attālināti, ātruma samazināšana uz šosejām, mazāk lidmašīnu reisu, vairāk sabiedriskā transporta un mazāk privāto auto lielajās pilsētās. Pasākumi, kas agrāk bija saistīti ar klimata politiku, tagad tiek uzsvērti kā enerģijas drošības jautājumi. Smagākos gadījumos varētu tikt ieviesti cenu griesti, īpašie nodokļi enerģijas uzņēmumiem un mērķtiecīgs valsts atbalsts.

Kā redzams, tirgus jau ir reaģējis uz energokrīzi – Eiropas degvielas un gāzes cenas ir strauji pieaugušas, kas savukārt ietekmē arī patēriņa cenas un pārtikas inflāciju. Eiropas ekonomisti brīdina, ka inflācija var pārsniegt 3%, izaugsme vājināties, un eirozona riskē nonākt stagflācijā, kas nozīmē stagnācija apvienojumā ar inflāciju. Lai gan Eiropas Komisija uzsver, ka pagaidām nav tūlītēja piegādes trūkuma, tā brīdina par “potenciāli ilgstošu traucējumu” globālajā enerģijas tirdzniecībā.

Eiropa izmanto šo kā ieganstu, lai turpinātu Zaļā kursa īstenošanu, kas savukārt turpina vājināt tās konkurētspēju. Viena krīze nomaina otru, un tās atkal tiek izmantotas kreisi liberālo mērķu virzīšanai.