Ķīnas, ASV un Krievijas prezidenti aizvadījuši vēl nebijušu trīspusēju samitu Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā. Donalds Tramps paziņoja, ka trīs līderi „raksta vēsturi”, Sji Dzjiņpins sarunas nosauca par auglīgām, bet Vladimirs Putins – par atklātām un godīgām.
Tikšanās laikā tika apspriesta pasaules drošība, kodolieroču kontrole, karš Ukrainā un enerģētikas jautājumi. Tomēr pēc samita publicētajā „miera deklarācijā” nebija pieminēts ne karš Ukrainā, ne ASV vadītais karš Irānā. Tā vietā līderi vienojās strādāt pie ANO reformām, ierobežot Starptautiskās Krimināltiesas lomu, mazināt kodolkara riskus un palielināt naftas produktu piegādes. Tikšanās vienlaikus radīja bažas, ka trīs lielvaras varētu mēģināt pārdalīt ietekmes sfēras pasaulē.
Eksperti uzskata, ka visvairāk no samita ieguvis Vladimirs Putins. Neraugoties uz Rietumu centieniem izolēt Krieviju pēc iebrukuma Ukrainā, viņš atkal parādījies uz pasaules politiskās skatuves kā līdzvērtīgs ASV un Ķīnas līderiem.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija kodolieroču kontrole. Tramps vēlas jaunu vienošanos, kurā piedalītos arī Ķīna. Tomēr Pekina nevēlas piekrist ierobežojumiem, jo tās kodolarsenāls ir ievērojami mazāks nekā ASV un Krievijai. Rezultātā valstis vienojās tikai turpināt sarunas, neuzņemoties konkrētas saistības samazināt kodolieroču skaitu.
Arī Ķīna no tikšanās ieguva. Lai gan sākotnēji Pekina nevēlējās pārāk cieši saistīties ar Krieviju Ukrainas kara dēļ, tai izdevās panākt, ka šis jautājums nekļuva par samita galveno tēmu. Vienlaikus Ķīna demonstrēja savu tehnoloģisko attīstību un pieaugošo starptautisko ietekmi.
Savukārt ASV šo tikšanos var uzskatīt par diplomātisku panākumu. Trampam izdevās pie viena sarunu galda pulcēt pasaules lielāko militāro lielvaru vadītājus un panākt dialogu par kodoldrošību un starptautisko stabilitāti. Vašingtonai tā ir iespēja uzturēt tiešus kontaktus gan ar Maskavu, gan Pekinu un mēģināt ietekmēt abu valstu turpmāko rīcību. Lai gan konkrētas vienošanās vēl nav panāktas, sarunu turpināšana pati par sevi var palīdzēt mazināt starptautisko spriedzi.
Pirms samita Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja par iespējamu „otro Jaltu”, atsaucoties uz 1945. gada konferenci, kurā lielvaras lēma par Eiropas pēckara kārtību. Tomēr daļa ekspertu šādu salīdzinājumu uzskata par pārspīlētu. Putins pēc tikšanās paziņoja, ka visi trīs līderi atbalsta šāda sarunu formāta turpināšanu. Arī analītiķi prognozē, ka nākotnē varētu notikt vēl līdzīgi samiti, jo īpaši ASV ir ieinteresētas uzturēt labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju.
Lai gan konkrēti lēmumi par karu izbeigšanu vai kodolatbruņošanos netika pieņemti, samits parādīja, ka trīs pasaules lielvaras ir gatavas apspriest globālos jautājumus savā starpā. Tomēr tas vienlaikus raisa jautājumus par Eiropas un mazāku valstu lomu nākotnes pasaules kārtībā.