Latvijā turpinās jaunās valdības veidošana. Premjera Andra Kulberga vadībā par sadarbību vienojušies “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, kuriem kopā Saeimā ir 51 balss. Iezīmējies arī iespējamais ministru sastāvs. Nacionālā apvienība izvirzījusi Jāni Dombravu iekšlietu ministra amatam, Nauri Puntuli kultūras ministra amatam un Ilzi Indriksoni labklājības ministres amatam.
Savukārt “Apvienotais saraksts” apsver vairākus politiķus un nozaru profesionāļus. Piemēram, finanšu ministra amatam tiek minēts bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, ekonomikas ministra amatam – uzņēmējs Edgars Štelmahers, bet izglītības ministra amatam – Česlavs Batņa. Veselības ministriju varētu vadīt Normunds Staņēvičs, kuram ir pieredze lielu slimnīcu vadībā. Tieslietu ministra amatam tiek apsvērts AS deputāts Viesturs Vitovskis. Aizsardzības ministra amatu jau piekritis saglabāt bezpartejiskais Raivis Melnis, kurš ir bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis un kuru sākotnēji šim amatam virzīja “Jaunā Vienotība”. Savukārt veselības ministra amatam tiek apsvērta Normunda Staņēviča kandidatūra un ārlietu ministra amatam – karjeras diplomāts Ģirts Jaunzems.
Viena no būtiskākajām iecerētajām pārmaiņām ir Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšana. Kulbergs vēlas samazināt ministriju skaitu, un šis varētu būt viens no pirmajiem jaunās valdības lēmumiem. Tikmēr Labklājības ministriju, kuru iepriekš arī bija plānots likvidēt, pagaidām saglabās.
Tā kā valdību veidos tikai divas partijas, tas varētu atvieglot vienošanos par lēmumiem, tomēr ar 51 balsi Saeimā katrs koalīcijas deputāts būs svarīgs. Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers jau iepriekš pieļāvis iespēju atbalstīt jauno valdību, taču ne visus tās lēmumus. Savukārt “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” paziņojuši, ka Kulberga valdību neatbalstīs.
Paredzams, ka Saeima par jaunās valdības apstiprināšanu varētu balsot jau tuvākajās dienās.
Ministriju skaita samazināšana ir solis pareizajā virzienā. Latvijai vajadzīga mazāka birokrātija, saprātīgāki valsts tēriņi un valdība, kas vairāk domā par uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un cilvēku labklājību, nevis jaunu administratīvo struktūru veidošanu. Tomēr ministrijas likvidēšana pati par sevi vēl negarantē ietaupījumu. Svarīgi, lai samazinātos arī ierēdņu skaits, administratīvās izmaksas un liekās funkcijas. Cilvēki gaida nevis tikai jaunus ministrus, bet reālas pārmaiņas!