Pēc 13. septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Zviedrijā valdības veidošana nonākusi strupceļā. Lai gan četras kreisā spārna partijas vēlēšanās kopumā ieguva nelielu pārsvaru ar 176 balsīm pār līdzšinējo konservatīvo bloku ar 173 balsīm, to starpā radušās nopietnas domstarpības. Īpaši situācija saasinājās pēc tam, kad Kreisā partija parlamenta priekšsēdētāja amatam atbalstīja nevis sociāldemokrātu kandidāti, bet gan centriski labējās Moderātu partijas pārstāvi un parlamenta spīkeri Andreasu Norlenu. Kreisā partija savu izvēli skaidroja ar Norlena pieredzi iepriekšējās sarežģītās valdības veidošanas sarunās.

Tagad situācija var pavērt jaunas iespējas konservatīvajiem spēkiem un līdzšinējam premjerministram Ulfam Kristersonam no Moderātu partijas. Lai izveidotu valdību, viņam gan būtu nepieciešams panākt vienošanos ar citām partijām, tostarp, iespējams, liberālo Centra partiju. Galvenais šķērslis ir Centra partijas nevēlēšanās sadarboties ar valdību, kurā būtu pret masu imigrāciju noskaņotie Zviedrijas demokrāti. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu Zviedrijas demokrātiem palikt ārpus valdības, taču atbalstīt to parlamentā. Tas varētu dot Kristersonam iespēju mēģināt izveidot jaunu valdību, neraugoties uz to, ka viņa līdzšinējais bloks vēlēšanās vairākumu neieguva.

Tādējādi kreiso partiju savstarpējās nesaskaņas ir radījušas negaidītu situāciju: vēlēšanu rezultāti sākotnēji deva priekšrocību kreisajam blokam, taču nespēja vienoties par kopīgu valdību var pavērt ceļu konservatīvajiem saglabāt ietekmi un mēģināt izveidot jaunu valdību.