Francijas ārkārtējais karstuma vilnis izraisījis negaidītu pavērsienu vienā no valsts strīdīgākajiem klimata politikas jautājumiem – gaisa kondicionēšanā.

Temperatūrai sasniedzot rekordaugstus rādītājus un vairāk nekā pusei Francijas nonākot augstākajā karstuma trauksmes līmenī, politiķi arvien biežāk atzīst, ka gaisa kondicionēšana ir nepieciešama, lai pasargātu cilvēkus no ekstremāla karstuma. Īpaši ievērojama ir Zaļās partijas nostājas maiņa – gadiem ilgi tā gaisa kondicionēšanu uzskatīja par videi kaitīgu un nepareizu risinājumu.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Zaļās partijas līdere Marine Tondelier, kura atzina, ka gaisa kondicionēšana ilgi bijusi “tabu”. Viņa uzsvēra, ka skolām un slimnīcām ir jābūt aprīkotām ar kondicionēšanas sistēmām, jo “ir vietas, kur bez tām vairs nevar iztikt”.

Šī nostājas maiņa kontrastē ar situāciju pirms gada, kad temperatūra vairākos Francijas reģionos pietuvojās vai pārsniedza 40°C, un skolas visā valstī nācās slēgt, jo mācību telpas kļuva bīstami karstas. Toreiz labēji noskaņotie politiķi argumentēja, ka kondicionēšanas sistēmas kļūst par nepieciešamību, norādot uz apstākļiem, kādos atradās skolēni, pacienti, seniori un strādājošie. Savukārt Zaļās partijas pārstāvji šādus priekšlikumus kritizēja kā videi kaitīgus.

Tagad daudzi no tiem pašiem politiķiem atzīst, ka gaisa kondicionēšana ir nepieciešama skolās, slimnīcās un citās sabiedriskajās iestādēs. Tas liek uzdot jautājumu, kāpēc šie paši argumenti tika noraidīti vēl pirms gada, kad bērni mācījās pārkarsušās klasēs un skolas bija spiestas pārtraukt darbu.