Kipras parlamenta vēlēšanās pieaugusi gan galēji labējo, gan pret politisko eliti noskaņoto partiju ietekme, padarot parlamentu vēl sadrumstalotāku. Visvairāk balsu ieguva centriski labējā partija Demokrātiskā savienība ar 27,2%, kam sekoja kreisā Progresīvā darbaļaužu partija ar 23,9%. Trešajā vietā ierindojās galēji labējā partija Nacionālā tautas fronte (ELAM), kas saņēma 10,9% balsu un palielinās savu vietu skaitu parlamentā no trim līdz astoņām. ELAM tiek uzskatīta par nacionālistisku un stingri pret imigrāciju vērstu partiju. Savā kampaņā tā īpaši uzsvēra migrācijas ierobežošanu, Kipras nacionālo identitāti un stingrāku nostāju pret Turciju un turku kipriešiem. Valdībā iekļuvušas arī jaunas politiskās kustības, kas izmanto sabiedrības neapmierinātību ar tradicionālajām partijām, korupciju un dzīves dārdzības pieaugumu. Savukārt neatkarīgajam prezidentam Nikosam Hristodulidam šīs parlamenta vēlēšanas bija trieciens, jo trīs centriskās partijas, kas viņu atbalsta mazākuma koalīcijā, zaudēja vēlētāju atbalstu.

Arvien vairāk Eiropas valstīs pieaug atbalsts labēji konservatīvajām partijām, un šīs pārmaiņas ietekmē arī kopējo politisko noskaņojumu Eiropā. Tas liek domāt, ka līdzīgas pārmaiņas iespējamas arī Latvijā. No mums pašiem būs atkarīgs, vai oktobra vēlēšanās Latvija kļūs par nākamo valsti, kurā labēji konservatīvie spēki noteiks valsts politisko virzienu.