Ministru prezidente Evika Siliņa 10.maijā pieprasīja aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju un amatu ieņemt uzaicināja bezpartejisko pulkvedi Raivi Melni. Premjere skaidroja, ka lēmums saistīts ne tikai ar nesenajiem incidentiem, kad 7.maijā Latvijas gaisa telpā ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Siliņa kritizēja lēno pretdronu sistēmu attīstību, nepietiekamu sadarbību Aizsardzības ministrijā un vadības nestabilitāti.

Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību pēc dronu incidentiem Latgalē un norādot, ka nevēlas pieļaut Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu politiskās debatēs. Pēc incidentiem NBS plāno izvērtēt Latvijas austrumu pierobežas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un stiprināt spējas, tostarp izvietojot pārtvērējdronus.

Sprūda demisiju iepriekš pieprasīja opozīcijā esošās partijas Latvija pirmajā vietā, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. Vienlaikus šis lēmums nozīmē, ka aizsardzības ministra amatu zaudē Progresīvie, kas var radīt saspīlējumu attiecībās ar Jauno Vienotību. Šāda situācija var nākt par labu opozīcijai, kas jau ilgstoši kritizējusi valdības darbu drošības un aizsardzības jautājumos. Sprūdam atgriežoties Saeimā, amatu zaudē liberālā aktīviste Selma Teodora Levrence. Ja saspīlējums turpināsies, tad Progresīvie apsver iespēju pamest valdību, kas nozīmētu arī Siliņas valdības krišanu.