7.maijā Apvienotajā Karalistē notika reģionālās un pašvaldību vēlēšanas, kas kļuva par smagu triecienu premjera Kīra Stārmera vadītajai liberālajai Leiboristu partijai. Lielākais ieguvējs bija Naidžela Farāža partija Reformu partija (Reform UK), kas pēc prognozētā nacionālā balsojuma ieguva apmēram 26–27% vēlētāju atbalstu un vairāk nekā 1450 pašvaldību deputātu vietu. Leiboristus atbalstīja ap 17% vēlētāju, un partija ieguva ap 1050 vietām, zaudējot vairāk nekā 1400 mandātus. Tikpat – ap 17% saņēma arī konservatīvie, kuriem palika aptuveni 800 vietu. Savukārt Zaļā partija ar apmēram 18% atbalstu ieguva vairāk nekā 580 vietas.

Reformu partija ieguva simtiem jaunu pašvaldību deputātu vietu un uzvarēja vairākās pašvaldībās, īpaši Anglijas strādnieku reģionos, kur vēlētāji novērsās no līdzšinējām varas partijām. Leiboristi zaudēja daudzus savus ilggadējos bastionus gan Anglijā, gan arī cieta sakāvi Velsā un Skotijā. Velsā pirmo reizi pēc 27 gadiem leiboristi noslīdēja uz trešo vietu, bet Skotijā pārliecinoši uzvarēja Skotijas Nacionālā partija. Britu premjers Kīrs Stārmers atzinis, ka vēlēšanu rezultāti ir smags trieciens, tomēr uzsvēris, ka neatkāpsies un nevēlas ievest valsti haosā. Kritiķi gan uzskata, ka viņš jau to ir izdarījis.

Lielbritānijas pašvaldību vēlēšanas parādījušas, ka tradicionālā divu partiju dominance valstī sāk zaudēt savu ietekmi. Vairāk nekā 100 gadus britu politikā galvenā konkurence bija starp centriskajiem konservatīvajiem un kreisajiem leiboristiem. Taču tagad daudzās pašvaldībās uzvaru guvusi labējā Reformu partija, kuru latviešu politologs Jānis Ikstens salīdzinājis ar partiju “Latvija pirmajā vietā”. Tas liecina par iespējamu būtisku pavērsienu un pārmaiņām Lielbritānijas politikā.