Francijas pilsētā Senrafajelā mērs Frederiks Maskljē nolēmis atklāt pieminekli komunisma upuriem – pirmo šāda veida Francijā. Ar šo žestu viņš vēlas parādīt komunistiskās ideoloģijas atbildību par 100 miljonu upuru nāvi pagājušajā gadsimtā visā pasaulē. Pieminekļa atklāšana paredzēta 23. augustā. Līdz šim pieminekļi komunisma upuriem uzstādīti tikai bijušajās komunistiskajās valstīs.

Francijas Komunistiskā partija (PCF) asi iebilst pret šo iniciatīvu, apgalvojot, ka Francijā komunisma upuru nemaz neesot bijis. Šī nostāja ir ciniska, jo pat tūkstošiem franču karavīru, kuri tika spīdzināti komunistu nometnēs, pēc PCF loģikas tiek pielīdzināti “nacistiem un viņu līdzskrējējiem.”

Maskljē norāda, ka kreisie liberāļi joprojām nespēj atzīt komunisma noziegumus, bet turpina slēpties aiz mīta par saviem nopelniem pretošanās kustībā 1944.–1945. gadā. Patiesībā tā neiesaistījās pretošanās kustībā uzreiz pēc Vācijas iebrukuma, bet tikai vēlāk, kad bija skaidrs, ka tas kļūs politiski izdevīgi, turklāt pēc Maskavas pavēles. 1940. gadā, kad Vācija iebruka Francijā, kompartijas avīze L’Humanité vēl slavēja Hitlera un Staļina paktu un pat vienojās ar nacionālsociālistu varas iestādēm, lai avīze varētu turpināt iznākt okupācijas laikā. Tādēļ fakts, ka sabiedrībā tiek aktualizēta marksisma ideoloģijas atbildība par miljoniem nevainīgu cilvēku nāvēm, tās biedriem šķiet ļoti nepatīkams.

Atklāšanas dienā komunisti kopā ar radikāli kreiso partiju “Nepakļāvīgā Francija” (La France Insoumise) sola protestēt. Tomēr šī reakcija tikai parāda, cik liekulīga ir viņu ideoloģija, kas pat šodien nespēj skatīties patiesībai acīs.