Tādējādi tiek apgalvots, ka Kanādas piensaimniecības nozares emisijas līdz 2050. gadam varētu samazināties par 20–30%. Vairāk kā septiņu gadu ilgajā pētījumā, kurā piedalījās ap 6000 Kanādas piena lopkopības saimniecību, tika vākti dati un noteikti liellopi ar zemāko metāna emisiju. Tagad uzņēmums “Semex”, kurš par sevi saka, ka ir straujāk augošākais uzņēmums mūsdienu ģenētisko risinājumu tirgū, piedāvā “zema metāna emisiju” dzīvnieku vaislas materiālu ne tikai Kanādā, bet arī 80 citās pasaules valstīs.

Citi piena nozares eksperti gan ir mazāk pārliecināti par izvēlēto pieeju. Somijas piena pārstrādes uzņēmuma “Valio” viceprezidents Juha Nousiainens brīdinājis, ka vaislas liellopu audzēšana ar mērķi radīt mazāku metāna emisiju var padarīt tos uzņēmīgākus pret gremošanas problēmām. Tāpat viņš izteicis šaubas par to, vai vispār pastāv tāds gēns, kas rada zemu metāna emisiju. Dažas valstis, piemēram, Jaunzēlande, ir veikušas radikālākus pasākumus. Sākot ar 2025. gadu, tās lopkopjiem tiks uzlikti nodokļi, pamatojoties uz aprēķināto metāna emisiju līmeni. Savukārt Īrijas valdība 2022.gada jūnijā ierosināja trīs gadu laikā samazināt piena govju ganāmpulku par 10% jeb likvidēt aptuveni 65 000 govju gadā, izraisot Īrijas lauksaimnieku protestus.

Cerams, ka jaunā Latvijas valdība neiesaistīsies “zaļajā trakumā” un neizvirzīs radikālus plānus tradicionālās lauksaimniecības ierobežošanai. Sabalansētu vides politiku varētu īstenot vienīgi konservatīvo partiju veidota valdība, bet “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”, iespējams, vēlēsies sekot globālistu tendencēm.