1933. gadā Vācijā tika ieviests Ahnenpaß – izcelsmes sertifikāts. Dokuments apstiprināja āriešu izcelsmi (iedzimtību) un tika izsniegts pēc dzimtas pārbaudes divās paaudzēs (iesniedzēja vecāki un vecvecāki).

Šī sertifikāta īpašnieki skaitījās “tīrasiņu ārieši”, un sākotnēji sertifikāta iegūšana bija brīvprātīga.

Valdība apgalvoja, ka sertifikāta neesamība neierobežos tiesības, bet otrādi, sertifikāta īpašniekiem tika piešķirtas privilēģijas klāt pie esošajām tiesībām.

Kopš 1935. gada sertifikātu prasīja iestājoties darbā. Šajā gadā sertifikāts kļuva obligāts visiem valsts ierēdņiem, skolotājiem, ārstiem un juristiem.

Tos, kuriem nebija sertifikāta, atlaida no darba. Vēlāk sertifikātu sāka pieprasīt apmeklējot skolas, baznīcas, teātrus un braucot sabiedriskajā transportā.

Armijā sertifikāts sniedza priekšrocības, virzoties pa dienesta kāpnēm un iegūstot augstākas pakāpes. 1945. gadā sertifikāti tika atcelti un nosodīti, bet to veidotāji – sodīti pēc Nirnbergas procesa sprieduma.