Labs ātrgaitas internets, augsts digitālās lietpratības līmenis un attīstītu finanšu tehnoloģiju kombinācija ir ļāvusi ziemeļvalstīm strauji virzīties uz nākotni bez skaidras naudas. Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks prognozēja, ka Zviedrijā jau 2025. gadā būs tikai bezskaidras naudas norēķini. Tomēr nu šis plāns ir apstājies, jo pastāv bažas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas kiberuzbrukumiem.

Valdība arī apsver izstrādāt likumu, kas aizsargātu iespēju norēķināties skaidrā naudā par noteiktām precēm. Skaidra nauda Zviedrijā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, taču realitātē veikali, restorāni un sabiedriskās iestādes pārsvarā pieprasa norēķināties ar maksājumu kartēm.

Arī Norvēģijas mazumtirdzniecības klientiem vienmēr ir bijušas tiesības norēķināties skaidrā naudā, taču šī prasība netika ievērota, un pēdējos gados arvien vairāk mazumtirgotāju ir pārgājuši uz bezskaidru naudu, tādējādi izslēdzot no aprites aptuveni 600 000 cilvēku, kuriem nav piekļuves digitālajiem pakalpojumiem. Vasarā valdība ieviesa tiesību aktus, saskaņā ar kuriem mazumtirgotājiem var uzlikt naudas sodu vai sankcijas, ja tie no 1. oktobra nepieņem maksājumus skaidrā naudā.

Skaidra nauda ir viens no personīgās brīvības garantiem. Pāreja uz digitālu naudu padara ikvienu iedzīvotāju caurspīdīgu valsts iestādēm un ne tikai – arī hakeriem, ieinteresētiem uzņēmumiem un “okšķerīgiem” interesentiem.