Eiropā un pasaulē ir daudzas organizācijas, kas ceļ trauksmi par klimata krīzi. Sakarā ar temperatūras celšanos notiek ledāju kušana un dažādas citas klimatiskās anomālijas, kuras varot novest pie apokaliptiska rezultāta, piemēram, dramatiska jūras līmeņa celšanās. Tas savukārt varot novest pie plūdiem un sauszemes teritorijas samazināšanās. Tomēr pretēji biedējošajai klimata retorikai, Nīderlandes pētnieku veiktais globālais pētījums atklājis, ka 95% gadījumu nav konstatēts statistiski nozīmīgs jūras līmeņa celšanās paātrinājums. Atlikušajos 5% pieaugums skaidrojams ar lokāliem, nevis klimata faktoriem.

Autori Hesels Vortmans, kurš vairāk nekā 30 gadus strādājis pie plūdu aizsardzības un piekrastes infrastruktūras projektiem visā pasaulē, un Robs Devoss secina, ka vidējais jūras līmeņa kāpums 2020. gadā bija tikai 1,5 mm gadā jeb ap 15 cm gadsimtā. Tas ir būtiski mazāk nekā bieži citētie 3–4 mm. Ņemot vērā dabiskās svārstības, skaidras līmeņa celšanās tendences nav.

Pētījums balstās uz reāliem datiem, nevis modeļiem, un tapis bez ārēja finansējuma. Vortmans uzsver, ka ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izmantotie modeļi būtiski pārvērtē jūras līmeņa celšanos. IPCC ir organizācija, kas pati neveic pētījumus, bet apkopo un analizē zinātniskos darbus par klimata pārmaiņām, lai sniegtu ieteikumus valdībām.

“Visi apgalvojumi par katastrofālu jūras līmeņa kāpumu izrādījušies nepatiesi,” norādīja žurnālists Maikls Šellenbergers pēc sarunas ar Vortmanu. Lai gan mediji regulāri atklāj datus par karstuma rekordiem un citām anomālijām, izrādās, ka jūras līmeņa celšanās nenotiek tik dramatiski kā klimata trauksmes cēlāji par to stāsta.