Šogad aprit 55 gadi kopš 1968. gada decembrī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) uzsāka pirmo pilotu misiju uz Mēnesi. Neviens, pat paši astronauti, nebija pārliecināti, ka spēs droši atgriezties uz Zemes. Šis bija bīstamākais ceļojums, kurš aizveda viņus līdz citas pasaules robežām un, kas vēl neparastāk, atnesa mieru pašiem savā pasaulē. 

24.decembrī neilgi pēc pulksten 5.30 no rīta notika kas neparasts. Pirmo reizi ieraudzījuši neauglīgo Mēness tālāko pusi, astronauti iemūžināja fotogrāfiju, kas kopš tā laika ir kļuvusi pazīstama kā “Zemes saullēkts”. Pēc tam astronauti sacīja Ziemassvētku vēstījumu, kuru savos TV ekrānos vēroja lielākā auditorija cilvēces vēsturē – vairāk nekā miljards pasaules iedzīvotāju. Tā bija vēsts no Bībeles, kurā aprakstīts Zemes Radīšanas stāsts. Astronauti Frenks Bormans, Džims Lovels un Bils Anderss nolasīja pantus no 1.Mozus grāmatas, kas iesākas ar “Sākumā Dievs radīja debesis un zemi”.  Nepilnu dienu vēlāk, 25.decembra rītā, Apollo 8 apkalpe uzsāka garo ceļojumu uz mājām, kas bija vairāk kā 400 000 km garš un kļuva par pasaulē garāko Ziemassvētku ceļojumu. Apollo 8 misija noteikti pierādīja, ka cilvēks var nokļūt uz Mēness, bet vēl svarīgāk, tā parādīja, cik plašs ir mūsu Visums un cik varens ir mūsu Dievs. Kā atzina paši astronauti: “Neraugoties uz visām mācībām un gatavošanos Mēness izpētei, galu galā mēs atklājām Zemi”.