Sabiedrībā vai pareizāk medijos pēdējās dienās plaši uzvirmojis jautājums par bērnu vakcināciju jeb precīzāk – par vecāku atbildību, ja viņi atsakās savu bērnu vakcinēt. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc traģiska gadījuma, kad 16.septembrī Bērnu klīniskajā slimnīcā no difterijas radītajām komplikācijām mira 4 gadus vecs zēns, kurš nebija saņēmis difterijas vakcīnu..

Šajā sakarā 19. septembrī Veselības ministrijā tika sasaukta Imunizācijas valsts padomes sēde, kurā izteicās gan veselības ministrs Hosams Abu Meri, gan citi veselības eksperti. Kā teikts ministrijas mājaslapā,sanāksmes laikā Tiesībsarga biroja pārstāvji aicināja pārskatīt Vakcinācijas noteikumus, jo “ne visi iespējamie mehānismi šodien tiekot izmantoti, piemēram, bāriņtiesas, kur ārsti var vērsties bērna interesēs”. Arī veselības ministrs minēja iespēju iesaistīt bāriņtiesas, ja vecāki atsakās no bērna vakcinācijas. Viņaprāt, “ir jābūt noteiktām slimībām, pret kurām vecāki nevar atteikties vakcinēt bērnu.” Savukārt Jurijs Perevoščikovs no Slimību profilakses un kontroles centra sacīja, ka “mūsu pienākums ir nepieļaut, ka pieaug nevakcinēto cilvēku skaits.”

Jāatzīmē, ka pandēmijas laikā potēšanās iedarbīgumu apšaubīja ļoti daudzi, un to pierāda arī skaitļi. Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda (UNICEF) 2023. gada pētījums ziņo, ka laikā no 2019. līdz 2021. gadam visā pasaulē būtiski kritās uzticība bērnu vakcīnām, tostarp arī Latvijā. Par to, ka bērnu vakcinācija ir svarīga, pārliecību pauda tikai 59% Latvijas iedzīvotāju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem starp 55 pētītajām valstīm.

Vakcinācijas noteikumos Latvijā ir noteikts, ka bērnu vakcinācija ir obligāta, tomēr vecākiem ir tiesības atteikties no tās, rakstiski noformējot atteikumu.

Ja gadījumā bērnam pēc vakcinācijas ir blakusparādības, tad kurš uzņemsies par to atbildību – vecāki vai valsts? Lai gan gadu desmitiem pārbaudītas vakcīnas var palīdzēt mazināt slimību uzliesmojumus, tomēr vakcinācijas uzspiešana ir nepieļaujama.