Kā informē Latvijas banka, pusmiljardu eiro Latvija šogad nevarēs novirzīt aizsardzībai, veselībai vai citām vajadzībām, jo šāda summa būs jāsamaksā par valsts parāda procentiem. Un tie tikai pieaug, jo valdības aizņemšanās turpinās. Kopējais parāds jau pārsniedz 20 miljardus eiro, bet tuvākajos gados plānots aizņemties vēl astoņus miljardus, tādējādi ikgadējos procentmaksājumus audzējot līdz pat 850 miljoniem eiro 2029. gadā.

Par nebeidzamajiem parādiem Latvijas Banka ceļ trauksmi un atzīst, ka tas ir ceļš “uz nekurieni”, vēsta TV3. Tā salīdzinājusi situāciju ar Igauniju un Lietuvu, kurās, lai gan arī bija kovids un karš pie robežas, tomēr parādu dinamika ir krietni veselīgāka.

Jau vairāk nekā 20 gadus Latvijas budžets gandrīz vienmēr tiek veidots ar deficītu. Īpaši strauji parāds sāka augt pēdējos piecos gados un tagad procentmaksājumi, kas 2023. gadā bija 290 miljoni, šogad jau pārsniedz pusmiljardu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzīst, ka parāda pieaugums ir problēma, tomēr attaisnojas, ka izdevumi palielinājušies aizsardzības vajadzībām. Savukārt “Progresīvie” uzskata, ka valstij joprojām ir vieta aizņēmumiem, īpaši izmantojot ES pieļautās atkāpes. “Neizmantot to būtu noziegums,” viņi norāda, vienlaikus uzsverot, ka aizņemtajai naudai jābūt ieguldītai izaugsmē, piemēram, militārajā industrijā.

Tomēr eksperti atgādina: ja ilgtermiņā nenotiks straujāka ekonomikas izaugsme un lielāki nodokļu ieņēmumi, procentu maksājumu spirāle aizvien vairāk “apēdīs” budžetu. Arvien vairāk politiķu un ekspertu “gatavina” sabiedrību, ka būs nepieciešams celt nodokļus. Formālais attaisnojums – aizsardzības izdevumi – ir tikai daļa no izdevumu pieauguma, kuru patiesībā iztērē valsts aparāta finansēšanai. Diemžēl, kopš “Jaunā Vienotība” vairāk nekā 15 gadus vada Latvijas politiku, tā vairāk vēlas uzturēt valsts sektora izdevumus nevis apturēt ekonomikas lejupslīdi.