Valsts kopējā parāda summa ir 20,3 miljardi eiro un, ja sadala “uz galviņām”, tad katram Latvijas iedzīvotājam ir vairāk nekā 10 000 eiro parāds starptautiskām finanšu institūcijām. Tas ir 46,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb lielāks nekā viss pērnā gada budžets – 19,1 miljards eiro. Turklāt parāds turpina pieaugt.

Latvijas Bankas eksperts Mārtiņš Bitāns jau brīdinājis, ka aizņemšanās kļuvusi par “ceļu uz nekurieni”. Procentu maksājumi vien 2024. gadā prasīs pusmiljardu, bet pēc pāris gadiem – jau 840 miljonus eiro gadā. Par šādu naudu varētu uzcelt vismaz 30 jaunas skolas, palielināt visu Latvijas mediķu algas par 50% vai nofinansēt simtiem jaunu ceļu būvniecību un rekonstrukciju. Tāpat varētu izbūvēt to pašu bēdīgi slaveno Rail Baltic, turklāt divas reizes.

Lai gan Latvijas parāds ir zem ES vidējā, tendence ir satraucoša – 2007. gadā tas bija tikai 8,4% no IKP, bet tagad tuvojas 50% robežai. Latvija naudu galvenokārt aizņemas no komercbankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām, dažādām Eiropas bankām, krīzes laikā Latvija aizņēmās arī no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Rezultātā valsts gadiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem, un parāda nasta arvien smagāk nospiež nākotnes budžetus. Tas nozīmē, ka mazāk naudas paliek mūsu bērniem, skolām, ārstiem un drošībai.