Spēkā stājies vismaz 31 tiesas spriedums, kuros valstij uzlikts pienākums atlīdzināt likvidējamajai “ABLV Bank” vismaz 4,2 miljonus eiro par nelikumīgi arestētās mantas glabāšanu.

Lielākā daļa kompensāciju – vairāk nekā četri miljoni eiro – jāsedz Valsts policijai, un šie izdevumi tiek segti no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mazākas summas jāizmaksā arī KNAB – 158 tūkstoši eiro, Ģenerālprokuratūrai – 21,7 tūkstoši un Valsts drošības dienestam – 27 tūkstoši.

Apgabaltiesā vēl skatāmas astoņas lietas, kurās policijai pieprasītā summa ir aptuveni 1,3 miljoni eiro. Vasaras beigās valdība piešķīrusi policijai līdz 5,3 miljoniem eiro, lai segtu ar šiem procesiem saistītos izdevumus, kas nav paredzēti iestādes ikdienas budžetā.

“ABLV Bank” problēmas sākās pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas organizācija FinCEN 2018. gadā apsūdzēja banku naudas atmazgāšanā un iespējamos pārkāpumos, kas saistīti ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu un citiem starptautiskiem darījumiem. Banka apsūdzības noraidīja, un KNAB un Valsts drošības dienests vēlāk pierādījumus šīm apsūdzībām neatrada. 2024. gada septembrī FinCEN paziņoja par sākotnēji rosināto sankciju atcelšanu.

“ABLV Bank” tika likvidēta, balstoties uz nepatiesiem pārkāpumu apgalvojumiem. Tā bija nozīmīgākā neatkarīgā banka Latvijā, kas radīja konkurenci skandināvu bankām. Kā redzams, apsūdzības, kas kalpoja par pamatu bankas slēgšanai, nebija patiesas, un rezultātā Latvijā tika likvidēta viena no vadošajām bankām.