Aizvien vairāk vāciešu ir neapmierināti ar valsts vadību – viena neveiksmīga valdība nomaina nākamo, un daudzi vēlas ne tikai pamest Vāciju, bet arī Eiropas Savienību kopumā.

Saskaņā ar jaunāko “YouGov” aptauju, 31% vāciešu “noteikti” emigrētu, ja viņus neierobežotu darba, finanšu vai personīgi apstākļi. Vēl 27% norādīja, ka “visticamāk vai ļoti iespējams” pārceltos uz dzīvi citviet. Tikai 37% aptaujāto sacīja, ka visticamāk vai noteikti paliktu Vācijā, pat ja viņiem būtu iespēja doties prom.

Galvenie iemesli šādai attieksmei ir pieaugošā migrācija un augstās dzīves izmaksas. 2024. gadā valsti pameta gandrīz 750 000 vietējo vāciešu, kamēr tajā pašā laikā uzturēšanās atļaujas tika izsniegtas gandrīz 900 000 migrantu.

Paradoksāli, bet, kamēr Vācijas politiķi uzsver imigrāciju kā risinājumu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmai, aptaujas liecina, ka vietējie iedzīvotāji pamet valsti tieši pārmērīgas migrācijas dēļ. Saskaņā ar aptauju potenciālie emigranti visbiežāk izvēlētos vāciski runājošas valstis. Populārākā izvēle ir Šveice, kas nav ES dalībvalsts, tai seko Austrija, Spānija un Kanāda.

Lielu atbildību par šo situāciju nes arī jaunievēlētais kanclers Mercs. Pirms vēlēšanām viņš solīja stingrāku kārtību un ātru nelegālo migrantu deportāciju, taču pēc vēlēšanām no vairuma šiem solījumiem atteicās.

Ja pat Vācijas pilsoņi, kas ir ES lielākās ekonomikas vadošais spēks, vairumā vēlas pamest savu dzimteni, tad ar Eiropas pašreizējo politiku un vērtību sistēmu ir milzīgas problēmas. Tā nav tikai konservatīvās sabiedrības kritika, bet plaša problēma, ka liberālās vērtības un citu kultūru un reliģiju cilvēki tiek uzskatīti par svarīgākiem nekā vietējie iedzīvotāji. Pēdējās Vācijas vēlēšanas parāda, ka kreisie liberāļi spēj panākt savu politiku, neskatoties uz milzīgu iedzīvotāju neapmierinātību.