Vai pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā – gudra rīcība vai kārtējā histērija?
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nesen paziņoja, ka tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, lai visiem Latvijā dzīvojošiem bērniem nodrošinātu tiesības uz vienādu kvalitatīvu izglītību vienā vienīgajā valsts valodā. Ministre izteikusies, ka, ņemot vērā šī brīža situāciju, sabiedrībai jādara zināms, ka Latvijas skolas vairs nav dalāmas pēc valodas apguves. Neatkarīgi kādas nacionalitātes ģimenē bērns dzīvo un kāda ir viņa dzimtā valoda, izmaiņas likumdošanā, ja tādas tiks pieņemtas, paredzēs, ka izglītību visi varēs saņemt tikai latviešu valodā. No vienas puses stiprināt latviešu valodu ir labi, bet no otras – vai tas būs pareizi un visiem iespējams? Piemēram, tajā pašā laikā Daugavpilī tiek lemts par vienīgās latviešu vidusskolas slēgšanu, apvienojot to ar krievu skolu. Līdz ar to Daugavpilī paliktu tikai viena pamatskola un ģimnāzija ar mācībām latviešu valodā. Daugavpilī ir 19 vispārējās izglītības iestādes (vidusskolas, ģimnāzijas, pamatskolas). Bez minētajām trim latviešu skolām un vienas poļu ģimnāzijas, pārējās ir krievu skolas.
