Vai Latvija nākotnē paliks bez zvejniekiem?
Latvijas piekrastes zvejniekus satrauc kādreiz plaukstošā, bet tagad izzūdošā aroda nākotne. Lai gan Jūrmalas ciemos zivju tirgotavu ir daudz, vietējo zvejnieku ķertās zivis ir retums. Ap 500 kilometru garajā jūras piekrastē darbojas ap 100 piekrastes zvejnieku, kas apgūst mazāk par 4% no Latvijai piešķirtās zvejas kvotas.
Iemesli, kādēļ šāda situācija radusies, ir dažādi. Kā uzskata biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis, lai piesaistītu jauno paaudzi, jāļauj esošajām saimniecībām attīstīties un izmantot Eiropas Savienības atbalstu. Līdz šim atbalsti uz papīra esot it kā bijuši, bet līdz zvejniekiem nav nonākuši. Turklāt pie pašreizējiem limitiem un kvotas kļūt par jaunu piekrastes komerczvejnieku ir gandrīz neiespējami. Tāpat arī zaudējumus zvejniekiem rada roņi, un tikai pēdējā laikā pēc daudzu gadu cīņas esot izdevies panākt vismaz daļēju kompensāciju par roņu saplēstajiem tīkliem.
Valdība gan sola piešķirt tieši zvejnieku atbalstam 2,3 miljoni eiro, bet vai šo naudu tiešām saņems tie, kuriem tā ir nepieciešama, rādīs laiks.
