Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu stratēģiju “ProtectEU” (“AizsargātES”), kuras mērķis ir stiprināt cīņu pret terorismu, novēršot radikalizāciju un paplašinot sadarbību starp drošības iestādēm visā Eiropas Savienībā. Tomēr vienlaikus šī pieeja paredz ievērojami paplašināt to, kas tiek saprasts ar jēdzieniem “terorisms” un “vardarbīgs ekstrēmisms”. Tas rada bažas, ka arvien grūtāk būs nošķirt īstu vardarbību no politisku vai ideoloģisku uzskatu izteikšanas.

Dokumentā atzīts, ka, lai gan džihādistu terorisms joprojām ir redzamākais un nāvējošākais drauds, teroristu rīcību iedvesmo daudz dažādu motīvu, tostarp Eiropas “demokrātisko vērtību” noraidīšana, antisemītisms, naids pret musulmaņiem, naids pret LGBTQ+, rasisms, antisistēmiskas ideoloģijas vai pat nihilisms.

Stratēģijā paredzēts stiprināt Eiropola pilnvaras, paplašināt datu apmaiņu starp valstīm, aktīvāk izmantot mākslīgo intelektu, lai atklātu iespējami radikalizējošu saturu internetā, kā arī skaidrot un radīt vienotus noteikumus par to, kas tiek uzskatīts par “naida noziegumu” digitālajā vidē.

Tomēr pastāv nopietnas bažas, ka šādas stratēģijas īstenošana var novest pie situācijas, kurā jebkurš publisks viedoklis, kas neatbilst valdošās varas vai tās politikas nostājai, tiek interpretēts kā pārkāpums vai naida noziegums, pat ja tas nav saistīts ar vardarbību. Tas rada risku, ka drošības apsvērumi var tikt izmantoti kā iegansts politisko oponentu apkarošanai. Rezultātā var tikt ierobežotas vai pakļautas spiedienam tās partijas un organizācijas, kas iestājas par ģimenes vērtību aizsardzību, atbalsta tradicionālu skatījumu uz dzimumu lomām, bet nepievienojas liberālajai ideoloģijai.