Dalīties:

Tas laiks, kad nauda Latvijai bija “tik daudz, kā nekad” Kariņa kunga vārdiem runājot, jau sen ir pagājis, vai, patiesību sakot, nemaz nav bijis. Vēl jo vairāk šobrīd, pateicoties valdības nemākulīgajai saimniekošanai, pandēmijas laikā izšķērdētajiem līdzekļiem, miljonu skandāliem un valsts vairāku miljardu eiro parādam, Latvijas budžetā kritiski trūkst līdzekļu tādām ikdienas svarīgākajām jomām, kā veselības aprūpe, izglītība, kultūra, nemaz nerunājot par aizsardzības sfēru.

Viens no veidiem, kā iegūt papildus līdzekļus, ir paaugstināt nodokļus, un pašreiz valdība apsver palielināt PVN no esošā 21% uz 22%. Tiesa, dažām precēm un pakalpojumiem ir mazāks pievienotās vērtības nodoklis, piemēram, 12% iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem, siltumenerģijai iedzīvotājiem, dažiem medikamentiem, augļiem un ogām, 5% – preses izdevumiem. Starp ES valstīm Latvijas PVN ziņā atrodas kaut kur pa vidu. Vairākās valstīs kā Vācijā, Francijā un Austrijā PVN ir mazāks, attiecīgi 19% un 20%, savukārt ir valstis, kur tas ir augstāks nekā Latvijā – Igaunijā 22%, bet Zviedrijā un Dānijā – 25%. Svarīgi piebilst, ka citās valstīs pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm ir samazināts PVN. Lai gan Polijā PVN ir 23%, parastām pārtikas precēm tas ir 5%.

Kā skaidro ekonomists Mortens Hansens portālā LSM, paaugstinot PVN par 1%, valsts budžeta ieņēmumi pieaugtu par aptuveni 150–200 miljoniem eiro gadā. Tomēr ekonomists norāda arī uz vairākām problēmām.  Viņaprāt, pieaugs inflācija, daļēji samazināsies ekonomikas pieaugums, jo tam pašam pirkumu daudzumam vajadzēs vairāk mūsu ieņēmumu, pieaugs ēnu ekonomika, vislielāko slogu nodokļa pieaugums radīs tiem, kam ir mazāki ieņēmumi. Turklāt PVN likmi nevar paaugstināt bezgalīgi.

Pandēmijas laikā, kad citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, atsevišķām pirmās nepieciešamības precēm PVN samazināja līdz 0%, mūsu valdība neko nesamazināja. Rezultātā budžetā ienāca daudzi simti miljonu eiro, kuri tika vienkārši notrallināti. Tagad valdība vairs nevar palielināt parādu 2 miljardu eiro gadā, jo kredīta procentu likmes ir ļoti kāpušas. Rezultātā neiet runa par izdevumu samazināšanu, bet par vienkāršo iedzīvotāju aplikšanu ar lielākiem nodokļiem.

Dalies ar rakstu:

Komentāri