ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis NATO, kā arī vairākas citas valstis – Ķīnu, Franciju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā, kuru Irāna kopš kara sākuma bloķē. Šis jūras ceļš ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo caur to tiek transportēta apmēram piektā daļa pasaules naftas.

Situācija saasinājās pēc Trampa intervijas laikrakstam Financial Times, kurā viņš brīdināja, ka atteikšanās palīdzēt “būs ļoti slikta NATO nākotnei”. Tramps sacīja, ka lūdzis septiņām valstīm palīdzēt pavadīt kuģus caur Hormuza šaurumu un ka dažas esot piekritušas, lai gan viņš tās nenosauca. Viņš uzsvēra, ka tas ir arī šo valstu interesēs, tostarp Ķīnai, kas lielā mērā ir atkarīga no naftas piegādēm pa šo maršrutu.

Tomēr daudzas valstis uz aicinājumu reaģējušas piesardzīgi. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka ES pagaidām neplāno paplašināt jūras drošības misiju Hormuza šaurumā, tāpat Lielbritānija premjers Kīrs Stārmers uzsvēris, ka valsts nevēlas tikt ierauta plašākā karā. Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja vēl izvērtē Trampa lūgumu, savukārt Austrālija paziņojusi, ka karakuģus nesūtīs.

Eiropa un citas NATO valstis no vienas puses stingri iestājas pret terorismu un vārdos nosoda Irānas režīma noziedzīgās darbības pret saviem civiliedzīvotājiem, taču praksē tās nevēlas aktīvi iesaistīties. Lai gan Amerikas Savienotās Valstis sākotnēji cerēja, ka režīma maiņa notiks tikpat viegli kā Venecuēla, realitātē tas prasa daudz lielāku militāro un politisko iesaisti, nekā sākotnēji tika paredzēts.

Tā kā naftas un gāzes globālā aprite ietekmē visu pasauli, Donald Trump aicina problēmas risināšanā iesaistīties arī citas pasaules lielvaras. Eiropai šajā situācijā jāizvēlas — vai turpināt aprobežoties ar skaļiem paziņojumiem, vai arī reāli iesaistīties globālo procesu risināšanā.