Vācijas Ekonomikas pētījumu institūts (DIW) nācis klajā ar priekšlikumu ieviest vienreizēju naudas pabalstu jeb “mantojumu“ (basic inheritance), lai sākot no 18 gadu vecuma nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem valsts iedzīvotājiem. Priekšlikums radies pamatojoties uz pētījumu, ka Vācijas mazāk pelnošā iedzīvotāju daļa mantojumā saņem ļoti maz vai nesaņem neko. Līdz ar to valsts piešķirtu 20 tūkstošus eiro ikvienam, kurš sasniedzis pilngadību un vēlas iegūt izglītību, mājokli vai uzsākt uzņēmējdarbību. Šīs ekonomiskās “dāvanas” kopējās izmaksas būtu 15 miljardi eiro gadā, kurus plānots iegūt, palielinot nodokļus turīgākajiem 10% iedzīvotāju. Idejas piekritēji izmanto saukli “labklājība visiem” un tādējādi propagandē plaša mēroga bagātības pārdali. Teorētiski šim priekšlikumam vajadzētu dot vienādas iespējas gūt panākumus izglītībā un atvieglot nodarbinātību, taču realitāte izskatās savādāk. Paredzams, ka ik gadus pabalsta saņēmēju skaits pieaugtu par 750 000 cilvēkiem, kas pamatīgi noslogos jau esošo birokrātisko pārvaldi. Tādējādi, lai vadītu un risinātu problēmas saistībā ar “mantojuma” pareizu izmantošanu, būtu jāveido jauna birokrātiskā iestāde. Rezultātā finanšu atbalsta kontrole pārvērstos par milzīgu darba vietu radīšanas programmu visu veidu ekspertiem, tai skaitā arī juristiem un tiesnešiem. Patiesībā šāda pabalstu sistēma nevis atņems līdzekļus bagātākajiem, bet gan pārējai sabiedrībai uzliks papildu nodokļu slogu. Ne viss ir zelts, kas spīd un tas attiecas arī uz dažādām vienlīdzības idejām.