2025.gadā Vācijas valdība plāno tērēt 59,5 miljardus eiro zaļajai politikai. Tā ir milzīga summa laikā, kad pati valsts grimst demogrāfiskā un ekonomiskā krīzē. Jau 2024. gadā klimata projektiem ārvalstīs tika izgāzti 11,8 miljardi eiro – par miljardiem vairāk nekā sākotnēji bija solīts. Šī nauda nonāca vēja un saules parku būvniecībā Āfrikā un Āzijā, kā arī sabiedriskā transporta paplašināšanā Indijā, Dienvidāfrikā, Indonēzijā un Meksikā.

Tikmēr Vācijas ekonomika ir uz recesijas robežas. Rūpniecības ražošanas apjomi jau nokritušies līdz 2020. gada pandēmijas līmenim un labākās prognozes nākamajam gadam paredz vien 0,2% izaugsmi. Pats kanclers atzīst, ka sociālā sistēma vairs nav finansiāli ilgtspējīga.

Īpašu spiedienu rada migrācija. Patvēruma meklētāju izmitināšana četrzvaigžņu viesnīcās valstij izmaksā gandrīz 200 miljonus eiro, vēl 149 miljonus valdība tērē afgāņiem, kas iestrēguši Pakistānā un gaida iespēju ieceļot Vācijā. Miljoni no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas turpina plūst pēc Vācijas sociālajiem pabalstiem, bet izmaksas sedz vācu nodokļu maksātāji.

Rezultātā – kamēr vācieši paši saskaras ar pieaugošu nodokļu slogu, nedrošu nākotni un tautas skaita samazināšanos, valdība izšķērdē desmitiem miljardu zaļajai politikai ārpus Eiropas un migrantu uzturēšanai.