Vācija šonedēļ pārtrauks savu pēdējo trīs atlikušo atomreaktoru darbību, līdz ar to pabeidzot desmit gadus ilgušo vietējās kodolrūpniecības slēgšanu.

Atteikšanās no kodolenerģijas ir politisks lēmums, lai gan vairums vāciešu pret to iebilst. Kodolenerģija nodrošināja 13,3% no visa Vācijai nepieciešamā enerģijas apjoma vēl 2021.gadā, tomēr Vācijas valdība ir aizstāvējusi lēmumu, sakot, ka kodolenerģijai nav vietas valsts “zaļajā pārejā”, un ka reaktoru slēgšana būs “neatgriezeniska”, tiklīdz tā tiks īstenota. Kodolenerģijas jautājums ir zināmā mērā radījis šķelšanos Eiropā. ES Padomes marta sanāksmē Vācija ieņēma agresīvu pret kodolenerģiju vērstu nostāju, konfliktējot ar Franciju jautājumā, vai tā būtu klasificējama kā “zaļā enerģija”. Atšķirībā no Vācijas, piemēram, Francija, Nīderlande un lielākā daļa Austrumeiropas valstu dedzīgi iestājas par kodolenerģiju kā daļu no plašā enerģijas kopuma. Tāpat Beļģija enerģētikas krīzes rezultātā ir pagarinājusi savu kodolreaktoru kalpošanas laiku, un arī Itālija apsver atgriešanos pie kodolenerģijas. Par kodolenerģijas iespējamu izmantošanu apsver pat Latvija. Kodolenerģijas ieguve daudzviet tiek izmantota kā alternatīva Krievijas enerģijas importam.