Valsts, kas reiz bija liberāļu paraugs atjaunojamās enerģijas jomā, saskaras ar skarbo realitāti — konkurētspējīga rūpniecības ekonomika nevar balstīties tikai uz zaļo enerģiju.

2026.gada budžeta projektā paredzēts atkāpties no sešu miljardu eiro mērķa globālajai klimata aizsardzībai, ko bija noteikusi bijusī kanclere Angela Merkele un apstiprinājis Olafs Šolcs. Lielākās izmaiņas skars Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministriju, kuras finansējums saruks par gandrīz 10%. Tā tiek kritizēta par miljardiem eiro, kas novirzīti apšaubāmiem projektiem, piemēram, 53,7 miljoni eiro digitālajai veselības reformai Uzbekistānā un 12,6 miljoni pilsētu klimata pielāgošanai Salvadorā. Arī Zaļo pārziņā esošā Ekonomikas un klimata rīcības ministrija tērējusi 4,6 miljonus “eko” ledusskapjiem Kolumbijā un vairāk nekā 11 miljonus Brazīlijas klimata politikai.

Šis gadījums spilgti parāda “zaļās politikas” ēnas pusi — ideoloģiski ambiciozi mērķi, kas tiek īstenoti bez ekonomiskā pamatojuma, var novest pie rūpniecības lejupslīdes un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas. Ilgtspējīga klimata politika nevar pastāvēt, ja tā ignorē valsts enerģētisko neatkarību un sabiedrības labklājību.