Volkswagen nesen informējis savu arodbiedrību par plāniem slēgt “vismaz vienu lielāku auto ražošanas rūpnīcu un vienu detaļu rūpnīcu Vācijā”, lai rastu miljardiem eiro lielus izmaksu ietaupījumus. Šāds paziņojums liecina par grūtībām, ar kurām saskaras tradicionālie Eiropas autoražotāji, pārejot no benzīna un dīzeļdegvielas automobiļiem uz šobrīd mazāk rentabliem elektroauto.

Arī citi Eiropas un ASV autoražotāji izjūt arvien lielāku spiedienu. Ford pagājušajā mēnesī, atsaucoties uz Ķīnas konkurenci, atcēla plānu ražot jaunu elektrisko apvidus auto un pikapa ražošanu. General Motors, Mercedes-Benz un Volkswagen Bentley ir pašreiz atcēluši elektrifikācijas plānus, savukārt elektromobiļu pionieris Tesla cīnās, lai atjaunotu krītošos pārdošanas apjomus.

Jūlijā Volkswagen paziņoja, ka apsver iespēju slēgt Audi rūpnīcu Beļģijā – tā ir pirmā plānotā rūpnīcas slēgšana Eiropā un pirmā visā koncernā 40 gadu laikā. Tāpat Volkswagen arodbiedrība paziņojusi, ka varētu būt apdraudētas visas koncerna pakļautībā esošās Vācijas rūpnīcas.

ES ir paziņojusi par papildu tarifiem no 17,4 % līdz 37,6 % Ķīnas importam, kam jau piemēro 10 % ievedmuitu. Tomēr arī šīs izmaksas netraucē Ķīnas ražotājiem joprojām rentabli pārdot automobiļus Eiropā.

Zaļās politikas uzliktie ierobežojumi ar degvielu darbināmām mašīnām var izraisīt nopietnas Eiropas tautsaimniecības nozares norietu. Eiropas Zaļais kurss drīzāk nodarbojas ar Ķīnas ekonomikas atbalstīšanu un vietējās rūpniecības izpostīšanu. Autoražotāju rīcībai vajadzētu būt nopietnam signālam Eiropas Savienībā apturēt radikālās zaļās politikas prasības.