Lielākajā Kalifornijas štata pilsētā Los Andželosā plaša apmēra ugunsgrēki sākās 7.janvārī un līdz pat šodienai ugunsdzēsējiem nav izdevies tos pilnībā likvidēt. Pilsēta deg tik lielā teritorijā, ka no putna lidojuma tā izskatās gluži kā pēc atombumbas sprādziena. Ugunsnelaime līdz šim ir prasījusi 16 cilvēku dzīvības, vairāk kā 10 000 nodegušas līdz pamatiem mājas un ap 180 000 iedzīvotāju evakuāciju. Savas dzīvojamās mājas ugunsgrēkā ir zaudējušas arī tādas slavenības kā Mels Gibsons, Parisa Hiltone, Entonijs Hopkins un daudzas citas.
Iespējams, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās ir padarījusi Kalifornijas klimatu vēl sausāku. Tomēr visdrīzāk tas nebūs galvenais iemesls šai katastrofai un tam, kādēļ joprojām ar to nevar tikt galā. Dažu kristiešu skatījumā, iespējams, Kalifornijas štats ir saņēmis Dieva sodu par savu ultraliberālās politikas popularizēšanu. Lai gan, tādā gadījumā jādeg ir arī Ķīnai, Ziemeļkorejai, daļai Eiropas un citām valstīm, kuras jau ilgstoši piekopj bezdievīgu politiku.
Drīzāk būtu jāpiekrīt jaunievēlētajam ASV prezidentam Trampam, ka pie vainas ir zaļā politika, kura floras un faunas intereses liek augstāk par cilvēku interesēm. Savā ierakstā soctīklu platformā Truth Social viņš apsūdzējis Kalifornijas gubernatoru demokrātu Gevinu Ņūsomu, ka viņš Losandželosas reģionam atņēmis ūdeni, jo vēlējies aizsargāt “būtībā bezvērtīgu zivi, ko sauc par salaku”. Viņaprāt, šie aizsardzības pasākumi izraisījuši ugunsdzēsības hidrantu izžūšanu Losandželosas apgabala rajonos. Tramps apgalvo, ka viņš var atrisināt Kalifornijas sarežģītās ūdens problēmas, vienkārši atceļot noteikumus, kas paredzēti, lai glābtu šo zivs sugu.
Arī citi Republikāņu un konservatīvie viedokļu līderi jau agrāk ir izteikuši līdzīgu viedokli. Piemēram, komentētājs Šons Hanitijs veltīja veselu epizodi savā raidījumā salakai. Viņš sacīja, ka saimniecības šajā kādreiz auglīgajā apgabalā ir izžuvušas tikai tāpēc, ka valdība ir izvirzījusi “nepilnus 10 cm mazās zivteles intereses svarīgākas par visiem lieliskajiem cilvēkiem, kurus jūs šovakar šeit redzat”. Vēl jāpiemin, ka pagājušā gada Kalifornijas budžetā gubernators Gevins Ņūsoms par vairāk nekā 100 miljoniem ASV dolāru ir samazinājis finansējumu aizsardzībai pret meža ugunsgrēkiem.
Lai gan šādas ugunsnelaimes nav nekas pārsteidzošs ASV dienvidos, liberālā politika, kas augstāk par cilvēka pamatvajadzībām uzskata klimata aizsardzību, situāciju ir tikai pasliktinājusi. Cerēsim, ka drīzumā izdosies nodzēst ugunsgrēku, tomēr Trampa nākšana pie varas palīdzēs pasaulei vairāk fokusēties nevis uz Zaļo kursu, bet reālām pilsoņu vajadzībām.