Share
Tweet
Dalīties
Dalīties
Share
Twitter
Dalīties
Dalīties

“Troļļi” internetā – to uzdevums, pazīmes un ko ar tādiem darīt?

 

Katram no mums, publicējot informāciju savos sociālajos tīklos (sevišķi tādu, kas satur viedokli vai faktus par pasaulē valdošo šībrīža situāciju), ir nācies saskarties ar dažādiem viedokļiem komentāru sadaļā, ieskaitot arī tautā tā saucamo “interneta troļļu” tekstiem. Mēs zinām, ka internets un masu mediji ir mūsdienu populārs ierocis, kā arī uz interneta vides veidošanu pēc sava prāta spiež tieši globālā elite. Palūkosimies, kas tad īsti ir “troļļi”, ko tie dara, kāds ir viņu mērķis, kas būtu jādara mums, kā arī kādos gadījumos vajadzētu tos bloķēt.

 

Vikipēdija skaidro, ka “trollis, āzētājs interneta slengā ir persona, kas sēj nesaskaņas internetā, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus tiešsaistes sarunā ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus atbildēt emocionāli vai citādi traucēt normālu diskusiju.”

 

Kā identificēt “trolli”?

Pāris populārākās pazīmes:

 

  • “trollis” parasti darbojas svešās interneta vietnēs, sociālo tīklu profilos, viņš ir nelūgts ciemiņš, iebrucējs tavā teritorijā;

 

  • novirzās no tēmas (piemēram, diskusija ir par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, bet “trollis” sāk runāt par lietām, kas viņam nepatīk diskusijas autorā);

 

  • atsakās atzīt pierādījumus (pat tad, kad viņa priekšā tiek nolikti konkrēti fakti, “trollis” tos ignorē un izturas tā, it kā tos nebūtu redzējis);

 

  • “trollis” var piesieties kādām detaļām, kas varbūt līdz galam nav noprecizētas, bet tās nemaina galveno domu (piemēram, video pirmavots un tulkojums minimāli atšķiras, taču galvenā doma netiek mainīta);

 

  • mēģina izjaukt diskusijas dalībnieku emocionālo līdzsvaru (provocē pārējos diskusijas dalībniekus uz emocionālu atbildi, “spēlē” uz jūtām, kā piemērs: “Kad tava vecmāmiņa nomirs no vīrusa, tad tā būs tava vaina.”), var izteikt draudus un aizvainot;

 

  • paši “troļļi” reti kļūst dusmīgi vai izprovocēti, viņi to sagaida no mums, tāds ir viņu mērķis – izvest no pacietības otru;

 

  • BIEŽI “TROĻĻI” SLĒPJAS AIZ VILTUS PROFILIEM, kā arī ir sastopami anonīmajos komentāros masu medijos.

 

Ir jāsaprot, ka vislabākais veids, kā apturēt “troļļa” darbošanos komentāru sadaļā, ir – vienkārši to ignorēt. “Troļļi” meklē uz emocijām balstītas atbildes, tāpēc viņus uzjautrina, ja izdodas kādu izprovocēt. Ilgstoši diskutējot ar “trolli”, nekas nemainīsies, tas liks “trollim” uzdarboties tikai vairāk. Ja “trollis” tiek pilnībā ignorēts, tas, visticamāk, pametīs šo sadaļu un dosies “troļļot” citur. Svarīgi ir neuztvert “troļļa” sacīto nopietni. Taču, ja “trollis” sāk pārlieku spamot vai arī izteikt draudus vai izmantot rupjus lamuvārdus, ir īstais brīdis šo personu bloķēt, kā arī uzspiest pogu “report”. Tas, vai “trollis” tiks “nobanots”, ir atkarīgs no mājaslapas, kurā norisinās diskusija. (Avots: https://www.google.com/amp/s/www.howtogeek.com/465416/what-is-an-internet-troll-and-how-to-handle-trolls/amp/)

 

Kad valdības “oficiālie un patiesās versijas” ziņojumi tiek apšaubīti sociālajos medijos, valdība aktīvi darbojas pie viedokļu līdzsvarošanas, cenšoties izplatīt pretziņojumus šiem viedokļiem, un tādējādi identificē tos, kuri visvairāk izplata pretēju informāciju un pauž atšķirīgu viedokli. Papildus tam, ka tiek noteikti lietotāju un grupu viedokļu izplatītāji, militārpersonas un izlūkdienesti arī cenšas tos ietekmēt, ne tikai izplatot propagandu, bet arī faktiski ietekmējot konkrētas sarunas, piemēram, komentāru sadaļu Facebook postos vai ziņu kanālos.

 

Viena no metodēm, kura tiek izmantota, ir “sock puppets”  jeb viltus profili, kurus kontrolē militārās psiholoģisko operāciju (PSYOPS) vienības. Programmatūra “Metal Gear” ļauj lietotājiem izveidot un pārvaldīt līdz pat 10 viltus kontiem vienlaicīgi.  Šos kontus izmanto, lai piedalītos diskusijās, tie izskatās kā atsevišķi profili, bet tomēr ir vienota grupa, kur visiem kontiem ir līdzīgs vai tāds pats viedoklis. Proti, šie konti bieži vien uzsāk diskusiju komentāros paši ar sevi. Tiem ir koordinēta darbība un katram no viņiem ir “pārliecinošs fons, vēsture un atbalstoša informācija”. “Sock puppets”  spēkā ir arī ziņošana par saturu, proti, atzīmēt rakstu kā “spamu, ļaunprātīgu utt.”, rezultātā panākot, ka posta autors tiek nobanots vai brīdināts. Tā vietā, lai virzītu diskusiju, “sock puppets”  var dominēt tajā. (Avots: https://www.theguardian.com/technology/2011/mar/17/us-spy-operation-social-networks?fbclid=IwAR2lCEpWWmiADdop0ijvTdSuJ2XYJdCZ5_y3x9zjszBERybUuBMjMrxNgBw)

 

Kas ir PSYOPS un kāds tam ir mērķis?

PSYOP ir psiholoģiskas operācijas jeb darbības, kuru mērķis ir nodot atlasītu informāciju un rādītājus auditorijai, lai ietekmētu viņu vērtību sistēmu, uzskatus, emocijas, motīvus, argumentāciju vai uzvedību. To izmanto, lai veicinātu atzīšanos vai pastiprinātu attieksmi un uzvedību, kas ir labvēlīga iniciatora mērķiem. To izmanto arī ienaidnieka morāles iznīcināšanai, izmantojot psiholoģisku apspiešanu. (Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Psychological_warfare)

 

Vai Latvijā darbojas PSYOPS?

Jā, taču šis raksts nepopularizē 100% pārliecību, ka tas šobrīd tiek plānveidīgi tiešām pielietots. Ar šo apgalvojumu, ka PSYOPS darbojas arī Latvijā, katrs lasītājs tiek aicināts apdomāt, ka tāda sistēma pastāv.

https://www.zs.mil.lv/lv/psyops

Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju (PSYOPS) atbalsta vads atrodas Zemessardzes struktūrā un ir tieši pakļauts Zemessardzes komandierim. Tā ir taktiska līmeņa vienība, kuras uzdevumi ir sniegt īpašu, noteiktā kārtībā apstiprinātu un plānotu PSYOPS atbalstu NBS un citām nacionālām aģentūrām vai sabiedroto vienībām.

 

KOPSAVILKUMS:

“Troļļu” mērķis ir izraisīt nesaskaņas un nemieru, tādējādi novēršot citu diskusijas dalībnieku uzmanību no galvenās temata domas. TO UZDEVUMS IR KOMENTĀRU SADAĻĀ PANĀKT NEGATĪVU ATMOSFĒRU (jeb atmosfēru, kas pretojas raksta domai), UN TO MĒRĶIS IR BŪT PIRMAJIEM, PIRMS PIESLĒGUŠIES CITI LIETOTĀJI. Šobrīd vadošajos masu mediju portālos ir novērojama pavisam citādāka atmosfēra, nekā sociālajos tīklos, piemēram, Facebook komentāru sadaļā. Kā piemēru var minēt to, ka nesen portālā DELFI rakstos 90% komentētāju bija cilvēki, kuri ir kategoriski pret ierobežojumiem. Pāris nedēļas vēlāk rakstos viss ir tieši otrādi – tagad 90% komentētāju paši pieprasa komandantstundas un karantīnas pagarinājumu. Ir manāmi redzams, kā atšķiras komentāru saturs. TAS LIEK DOMĀT, KA VADOŠAJOS MEDIJOS, KĀ ARĪ SOCIĀLAJOS TĪKLOS DARBOJAS SPECIĀLI APMĀCĪTI CILVĒKI, KURU UZDEVUMS IR PAUST VIENPUSĒJU VIEDOKLI, noliedzot un apkarojot visu, kas nesaskan ar to, turklāt lielākā daļa komentāru tur ir anonīmi. Savukārt, pat ja sociālo tīmekļu vietnēs “troļļi” parādās bieži, tie tomēr nedominē, ja citi komentētāji paši ir laicīgi spējuši nodrošināt pareizu atmosfēru. Ir svarīgi apzināties, ka komentāros vidi veidojam mēs paši ar savu aktivitāti un prasmi argumentēt. Tie komentāri, kas tiek ierakstīti pirmie, var būt noteicošie tālākās atmosfēras turpinājumam. Tāpēc ir svarīgi neklusēt un būt tam, kas iesāk veidot komentāru atmosfēru pozitīvi, kā arī iespēju robežās atspēkot “troļļu” tekstus, tiem pretim liekot konkrētus argumentus, nevis uz emocijām balstītus izsaucienus. Taču jāsaprot – ilgstošas diskusijas ar “trolli”, kuras nekur neved, ir liekas.

 

Jāpiebilst, ka katrs gadījums ir specifisks. Ir vienkārši neapmierinātie un sarūgtinātie, ir idejiskie, kas uzskata par goda lietu “troļļot”, ir organizētas un sponsorētas grupas, ir dažādu interešu pārstāvji. Mums pašiem ir jāspēj izšķirt, vai izveidotās diskusijas komentāru sadaļā darbojas cilvēks, kurš kaut cik spēj argumentēt savus faktus un nevienu publiski nemēģina aizvainot, vai arī tas ir “trollis”, kura mērķis ir komentāros integrēt viltus sabiedrisko domu, kurai būtu jāsaskan, piemēram, ar vadošo masu mediju pausto informāciju. Šajā situācijā ar vīrusa izplatību ir jābūt gudriem, kā arī jāsaprot, ka ir arī šāda veida “troļļi”, kas ir īpaši apmācīti un rūpējas, lai interneta vidē veidotu negatīvu priekšstatu par tām personām un personu grupējumiem, kas kādos jautājumos pamatoti nepiekrīt valdības noteiktajiem pieņēmumiem.

 

Vai esi pamanījis šāda veida komentārus Facebook vai ziņu portālu komentāru sadaļās? Vai esi saskāries ar “troļlu” uzbrukumu? Kādas ir tavas domas par šo tēmu?

Esi aktīvs, dalies ar saviem novērojumiem un pieredzi!

Share
Tweet
Dalīties
Dalīties
Dalies ar rakstu:
Share
Tweet
Telegram
WhatsApp

Komentāri