Trešdien topošās koalīcijas partijas – Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts – panāca vienošanos par sadarbības memorandu, kuru plānots parakstīt ceturtdien. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām ir jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kuru vadīt gribētu Jaunā Vienotība. Lai gan sākotnēji bija plānots jaunajā ministrijā iekļaut arī vides jautājumus, tomēr to saglabās esošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tas nozīmē, ka resursi tiks izlietoti ierēdņu aparāta pavairošanā un jaunā valdība par taupīšanu enerģētiskās krīzes apstākļos domāt nevēlas. Iepriekš tika solīts, ka jaunā ministrija tiks veidota galvenokārt no esošajiem ierēdņiem, apvienojot departamentus no Ekonomikas un VARAM ministrijām. Ja vides jautājumi paliek VARAM pārziņā, tad realitātē departamentu pārnese būs diezgan maza. Jaunā ministrija vīsdrīzakais domāta lielo projektu organizēšanai, lai varētu veiksmīgi izsaimniekot Eiropas fondu finansējumu. Nepieciešamība panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas ļauj izmantot milzīgus finanšu līdzekļus, kurus plānots kontrolēt caur jauno ministriju. Tāpat Enerģētikas un klimata ministrijas mērķis ir piespiest iedzīvotājus pāriet uz dārgiem, videi draudzīgiem resursiem.

Vēl vairāk prezidents Egils Levits savā uzrunā jaunajai Saeimai piedāvāja ieviest arī ministru vietnieku amatus. Papildus tēriņi valsts aprātam nozīmēs nevis ekonomiju krīzes apstākļos, bet gan arvien lielāku slogu sabiedrībai. Valdošajai koalīcijai laikam šķiet, ka ekonomikas krīze ir tikai kārtējā iespēja palielināt savu ietekmi un iegūt vairāk sev labvēlīgus ierēdņus.