Kā liecina Hjūstonas universitātes pētījums, pēc tam, kad 2021. gadā ASV Teksasas štatā tika aizliegti aborti pēc sešām grūtniecības nedēļām, bet vēlāk visi aborti sākot no ieņemšanas brīža, štatā pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies dzimstības līmenis. 2022. gadā Teksasā piedzima par 16 000 mazuļu vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas veido 2% dzimstības pieaugumu.

Tomēr abortu industrija turpina vērsties pret Teksasu, izplatot bīstamas grūtniecības pārtraukšanas tabletes un atbalstot sievietes, kuras ceļo ārpus štata, lai veiktu abortus. Katru gadu Teksasā tiek ievestas aptuveni 19 000 aborta tabletes, kā arī 2023. gadā aptuveni 15 000 Teksasas iedzīvotāju meklēja iespējas veikt abortu citos štatos, kur dažas liberālās pilsētas to atbalstīja, izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus.

Reizē ar prezidenta vēlēšanām desmit ASV štatos vēlētāji lems, vai noteikt tiesības uz abortiem savu štatu konstitūcijās.  Šādu abortu pasākumu iekļaušana vēlēšanu biļetenos ir kļuvusi par tendenci kopš 2022. gada, kad ASV Augstākā tiesa atcēla spriedumu lietā “Rou pret Veidu”, nododot šo jautājumu katra atsevišķa štata ziņā. Lielākā daļa balsošanas iniciatīvu aicina legalizēt abortus brīdim, kad bērns var dzīvot ārpus dzemdes, proti, aptuveni 24 grūtniecības nedēļām.

Demokrātu prezidenta kandidāte Kamala Herisa abortu pieejamības jautājumu, atsevišķos gadījumos pat līdz 9 grūtniecības mēnesim un pat pēc piedzimšanas, uzskata par svarīgāko savas kampaņas politikas jautājumu. Diemžēl lielākoties amerikāņi atbalsta aborta pieejamību, un vēl neviens pretabortu referendums nav uzvarējis.