Prezidenta Donalda Trampa administrācija atcēlusi 2009. gadā Vides aizsardzības aģentūras (Environmental Protection Agency) pieņemtu zinātnisku secinājumu, ka klimata pārmaiņas apdraud sabiedrības veselību. Šāds secinājums tika pieņemts Baraka Obamas prezidentūras laikā un kalpoja par juridisku pamatu praktiski visiem klimata regulējumiem.

Uzstājoties Baltajā namā, Tramps nepiekrita iepriekšējiem secinājumiem, sakot: “Tam nav nekāda sakara ar sabiedrības veselību. Tas viss ir krāpšana, milzīga krāpšana.” Ar šo soli Tramps iezīmē kursa maiņu – projām no stingriem valstiskiem ierobežojumiem, kas, pēc viņa domām, kavējuši enerģētikas attīstību un ekonomikas izaugsmi. Kritiķi atsaucas uz dažādiem pētījumiem no zinātniskām institūcijām par iespējamiem veselības riskiem, taču administrācija uzsver nepieciešamību izvērtēt regulējuma ietekmi uz ekonomiku un valsts konkurētspēju. Administrācija uzskata, ka līdzšinējā pieeja bijusi pārmērīga un politizēta.

Liela daļa sabiedrības arī Latvijā neredz tās dramatiskās pārmaiņas, par kurām nepārtraukti tiek runāts, taču ļoti skaidri izjūt sekas – augstākus rēķinus, stingrākus ierobežojumus un arvien jaunas prasības. Tiek uzspiests Zaļais kurss, elektroauto kā obligāts nākotnes modelis, pieaug nodokļu slogs transportam, lauksaimniecībai, enerģētikai un ražošanai. Šķiet, ka klimata politika kļuvusi par ideoloģisku projektu, kura īstenošanā tiek ignorētas valsts ekonomiskās iespējas un sabiedrības reālās vajadzības.