Spriedze Tuvajos Austrumos pāraugusi atklātā militārā konfrontācijā starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlu un Irānu. Konflikta cēlonis ir Irānas valdošā režīma nevēlēšanās atteikties no kodolieroču ražošanas, ko Izraēla uzskata par savas pastāvēšanas eksistenciālu apdraudējumu. Militārās darbības sākās ar ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānas stratēģiskajiem militārajiem un politiskajiem objektiem.

Operācijas laikā tika nogalināts Irānas augstākais līderis — ajatolla Alī Hamenejī, kā arī vairākas citas augsta ranga amatpersonas, tostarp aizsardzības nozares un Islāma revolūcijas gvardes vadītāji. Savukārt Irāna īstenoja prettriecienus gan Izraēlai, gan vairākām ASV militārajām bāzēm reģionā. Papildu spriedzi rada draudi kuģošanai caur Hormuza šaurumu, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas un gāzes kravām. Par brīdinājumiem kuģiem ziņojusi arī ES jūras drošības misija.

Tikmēr Irānā valda spriedze un nenoteiktība. Pēc ziņām, par pagaidu augstāko līderi iecelts garīdznieks Alireza Arafi. Saskaņā ar Irānas konstitūciju jauno augstāko līderi izvēlas 88 garīdznieku institūcija – Ekspertu asambleja, kas tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās reizi astoņos gados. Tomēr kara apstākļos šāds process var izrādīties sarežģīts gan drošības, gan politiskās nestabilitātes dēļ.

Karš jebkādos apstākļos ir negatīva lieta, tomēr šajā gadījumā pastāv reāla iespēja Irānā mainīt politisko režīmu. Jāatgādina, ka tieši Irāna nodrošina ar resursiem teroristiskās organizācijas reģionā un ir galvenais Krievijas sabiedrotais Tuvajos Austrumos. Irānā ražotie Shahed droni tiek pastāvīgi izmantoti civilās infrastruktūras iznīcināšanā Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā. Lai gan vēl ir pāragri spriest par notikumu attīstību Irānā, redzami signāli, ka Irānas politiskie līderi ir gatavi uz sarunām ar ASV prezidenta administrāciju par iespējamu diplomātisku risinājumu. Tramps ir paziņojis, ka aicina Irānas tautu sacelties un pašiem pārņemt varu demokrātiskā ceļā. Jāatceras, ka līdz šim Irānas režīms brutāli nogalināja un apcietināja desmitiem tūkstošus protestētāju, kuri nebija apmierināti ar pastāvošo iekārtu.

Notikumi Irānā ir noderīgi gan Latvijas, gan Ukrainas drošībai, jo tie mazina Krievijas starptautisko ietekmi un mazina tās spējas veikt dronu uzbrukumus. Despotiska režīma nomaiņa būtu pozitīvs signāls demokrātiskai sabiedrībai, tomēr, lai gan dotajā brīdī Irānas režīms ir zaudējis savu līderi, nav sagrauta tā militāri represīvā sistēma. Daudzviet pasaulē irāņu emigranti kopā ar bijušā šaha dēlu Rezu Pahlavi priecājas par ajatollas nāvi, tomēr no aptuveni 90 miljoniem Irānas iedzīvotājiem būs atkarīgs, vai izdosies nomainīt režīmu un vai pārmaiņas iznīcinās galveno apdraudējumu Tuvo Austrumu reģionā.