Spānijas partija piedāvā atteikties no liberālās izglītības sistēmas

Spānijā līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā skolas tiek pakļautas intensīvai liberālo ideju un vērtību uzspiešanai. Šajā kontekstā, kā arī tādēļ, ka tuvojas parlamenta vēlēšanas, kas notiks 23.jūlijā, ir vērts aplūkot nacionāli konservatīvās partijas VOX piedāvātās reformas. VOX programmā paredzētie pasākumi ir balstīti uz jaunā Nacionālās izglītības likuma virzību, kas, pēc partijas domām, kalpos personības izaugsmei un nacionālās saliedētības veicināšanai bez jebkādu ideoloģiju uzspiešanas, kā arī atbalstīs arodmācību. VOX uzsver, ka publiskajam mācību saturam ir jāveicina nacionālā identitāte un vēstures apguve. Tāpat izglītības reformas sola nodrošināt vecāku tiesības, lai bērni izglītotos spāņu valodā, jo šobrīd dažos reģionos mācību iestādes kavē izglītību valsts valodā, dodot priekšroku reģionālajām valodām un tādējādi veicina separātistu ideoloģiskās programmas. VOX arī uzsver nepieciešamību izņemt seksuālo un ar dzimumu ideoloģiju saistīto saturu no skolu mācību programmām. Attiecībā uz izglītības finanšu jomu, VOX programma vērsta uz stipendiju sistēmas uzlabošanu mazturīgajām ģimenēm un finansiāla atbalsta sniegšanu ģimenēm. VOX programmā ir arī minēti tādi pasākumi kā vienots iestājeksāmens valsts universitātēs, augstāki standarti topošajiem skolotājiem, un izglītības kvalitātes uzlabošana kopumā, kas Spānijas skolās pēdējo gadu laikā ir katastrofāli kritusies. Ideoloģiski neitrālas izglītības ideju aizstāv arī otra konservatīvā, kristīgi demokrātiskā Tautas partija, kura varētu būt VOX potenciālā nākotnes koalīcijas partnere. Kā abām partijām veiksies vēlēšanās un cik labi izdosies realizēt izglītības reformas, rādīs laiks. Ja runājam par Latviju, šeit izglītības saturs iet liberālisma virzienā, jo vēstures mācīšanu aizvieto ar sociālajām zinātnēm. Skolotāji lielo tematu ietvaros skolēnus var mācīt pēc saviem uzskatiem un eksāmenu rezultāti, pēc ekspertes domām, ir ne tikai slikti, bet traģiski. Vairāk nekā 800 skolēnu nenolika matemātikas 9.klases eksāmenu, nepārvarot pat 10% slieksni, kas nepieciešams eksāmena sekmīgai nokārtošanai. Savukārt valstī vidējais rādītājs vēstures eksāmenā ir tikai 38%.