18.janvārī Portugālē notiks prezidenta vēlēšanas, kas jau pirms balsojuma ir kļuvušas par vēsturisku pagrieziena punktu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pirmo reizi kopš demokrātijas atjaunošanas 1974.gadā valsts politiskajā priekšplānā izvirzās konservatīvs, suverenitāti aizstāvošs spēks.

Portugāles prezidenta vēlēšanas iezīmē būtisku pavērsienu valsts politikā. Tas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita neiespējams, šodien ir realitāte – partija Chega ieņem līderpozīcijas, apliecinot dziļas pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā. Gadu desmitiem Portugāles politisko dzīvi noteica noslēgts divpartiju loks, kurā dominēja sociālisti un sociāldemokrāti, bet būtiski jautājumi – imigrācija, nacionālā identitāte, sociālā taisnīguma robežas – tika ignorēti vai risināti formāli.

Chega panākumi apliecina, ka sabiedrība beidzot pieprasa skaidras un drosmīgas atbildes. Pieaugošā migrācija, mājokļu krīze un plaisa starp politisko eliti un ikdienas realitāti vairs nav abstrakti jēdzieni. Konservatīvie piedāvā konsekventu skatījumu, kas uzrunā gan darba ņēmējus, gan vidusšķiru, gan jaunāko paaudzi. Šis pavērsiens nav drauds demokrātijai, kā to mēdz attēlot Briseles kreisie liberāļi. Gluži pretēji – tā ir demokrātijas atdzimšana, kurā vēlētāju griba lauž ilggadējus politiskos tabu. Portugāle vairs nav izņēmums, bet daļa no plašāka konservatīvā atmodas viļņa Eiropā, kas iestājas par nacionālo suverenitāti, atbildīgu migrācijas politiku un tradicionālām vērtībām.

Daudzās valstīs labēji konservatīvās partijas ir ieguvušas vadošās pozīcijas – Itālijā, Ungārijā, Čehijā. Gandrīz pusei Eiropas valstu konservatīvās un labējās partijas ir vienas no vadošajām, kamēr Briseles ierēdņi tās turpina ignorēt. Pat ja Chega neuzvarēs otrajā kārtā, pārmaiņas jau ir notikušas. Konservatīvie ir atguvuši balsi, un vecajām partijām nāksies ar to rēķināties. Tā ir laba ziņa ne tikai Portugālei, bet arī Eiropai, kas arvien skaidrāk meklē līdzsvaru starp Briseles ambīcijām un dalībvalstu tiesībām lemt par savu nākotni.