Roberts Frānsiss Prevosts, dzimis Čikāgā, daudzu gadu garumā kalpoja kā misionārs Peru. Tagad, 69 gadu vecumā, viņš ir kļuvis par pāvestu, pieņemot vārdu Leo jeb Leons XIV, un ir pirmais amerikāņu pāvests Romas Katoļu baznīcas vēsturē.

Jaunais pāvests tika ievēlēts jau pirmajā pilnajā konklāva dienā, kurā piedalījās 133 kardināli, — vēl ātrāk nekā viņa priekšgājējs Francisks. Aptuveni 70 minūtes pēc baltajiem dūmiem, kas pacēlās no Siksta kapelas skursteņa, Leo XIV parādījās Svētā Pētera bazilikas centrālajā balkonā un teica savu pirmo uzrunu.

Lai gan Leo XIV līdz šim ir maz izteicies par Baznīcas aktuālajiem jautājumiem, daži viņa uzskati jau ir zināmi. Viņam ir tuvs pāvesta Franciska redzējums par vides aizsardzību, palīdzību nabadzīgajiem un atbalstu migrantiem. Tāpat viņš atbalstījis Franciska nostāju attiecībā uz šķirtajiem un otrreiz precētajiem katoļiem, ļaujot viņiem saņemt Svēto Komūniju. Savukārt attiecībā uz priesteru tiesībām svētīt viendzimuma pārus viņš bijis piesardzīgāks, izrādot tikai mērenu atbalstu.

Jauno pāvestu apsveica arī ASV prezidents Donalds Tramps, rakstot savā sociālo tīklu kontā: “Tas ir liels gods apzināties, ka viņš (Leo XIV) ir pirmais amerikāņu pāvests”. Tramps piebilda, ka ar nepacietību gaida tikšanos ar pāvestu, uzsverot, ka tas būs ļoti nozīmīgs brīdis.

Pirms konklāva Prevosts tika uzskatīts par “kompromisa kandidātu”, kurš spēj vienot dažādus Baznīcas spārnus. Katoļu baznīcas jaunais vadītājs saglabā stingru nostāju aborta jautājumā un ne tik atbalstošs citiem liberālajiem jautājumiem kā pāvests Francisks . Šis nav konservatīvais kandidāts pāvesta amatam, tomēr nav arī radikāli liberāls. Izskatās, ka viņš turpinās mēreni liberālu virzienu katoļu baznīcas pārveidē.