Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka Urzula fon der Leiena ir pārkāpusi atklātības noteikumus, cenšoties noslēpt īsziņas ar Pfizer vadītāju par vakcīnu iepirkumiem, un atcēla viņas lēmumu nepubliskot šos dokumentus pēc vairāk nekā divus gadus ilgas tiesvedības.

Šīs īsziņas saistītas ar sarunām par 1,8 miljardu Pfizer vakcīnu devu iegādi par apmēram 35 miljardiem eiro, kā arī vēl 2,8 miljardu devu iegādi no citiem ražotājiem – kopumā par vairāk nekā 70 miljardiem eiro. Lielākā daļa no šīm vakcīnām netika izmantotas un, visticamāk, tiks iznīcinātas.

Lai gan spriedums ir nozīmīgs, tas nenozīmē tūlītēju piekļuvi īsziņām – Komisija jau paziņojusi, ka tās neatklās, un fon der Leienai ir divi mēneši laika, lai spriedumu pārsūdzētu. Galīgais lēmums var prasīt vēl 1–2 gadus, ja vispār kādreiz tiks pieņemts. Tiesas spriedums ir trieciens Leienas reputācijai, tomēr politiskas sekas tas, visticamāk, neradīs, jo nav mehānisma, kā viņu saukt pie atbildības. Turklāt valdošajām partijām nemaz nav vēlmes to darīt.

Tomēr opozīcija sola turpināt cīņu par atklātību. Eiropas Parlamenta deputāts Anderss Vistisens uzsver: “Ja fon der Leienai nav ko slēpt, tad viņai nav no kā baidīties”. Viņš arī atgādina, ka fon der Leiena bijusi iesaistīta līdzīgā skandālā, kad strādājot Vācijas aizsardzības ministres amatā, izdzēsusi telefona datus, lai izvairītos no apsūdzībām par korupciju valsts iepirkumos.

Tikmēr frakcija “Patrioti Eiropai”, kuras sastāvā ir arī Latvija pirmajā vietā, ir savākusi nepieciešamos parakstus Atklātības un atbildības komitejas izveidei, taču iniciatīvas virzība atkarīga no lielajām Eiropas Parlamenta partijām, kas, kā pieredze rāda, varētu mēģināt to novilcināt un neīstenot.

Eiropas Komisijas prezidente pandēmijas laikā personīgās īsziņās “sarunāja” Eiropai piegādāt miljardiem vakcīnu. Kopējais izmaksu apmērs, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz Latvijas gada budžetu, tika uzspiests dalībvalstīm, un tās gadiem ir spiestas maksāt par nevajadzīgajām vakcīnām.