Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties
Share on facebook
Share
Share on twitter
Twitter
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties

PAŠNĀVĪBAS COVID-19 IEROBEŽOJUMU IETEKMĒ

 
(Vai sēdēsim mājās un domāsim domas?)
Šis raksts ir papildinājums tēmai “Patiesība par Covid histēriju”
Laikā, kad ikvienam ir svarīgs līdzcilvēku tuvums, atbalsts un stiprais plecs, valstī un pasaulē noteiktie ierobežojumi tuvinieku starpā noliek distanci, kas aizliedz būt kopā un stiprināt vienam otru. Valsts vadītāji tā vietā aicina mūs izmantot šo laiku, lai vienatnē “domātu domas”. Kādas un cik pozitīvas domas esošajā situācija cilvēks spēj domāt? Lai arī masu mediji šobrīd mudina ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, paraudzīsimies tieši uz viņu nesen sacīto, kas nu ir pretrunā notiekošajam.
Latvijas Sabiedrisko Mediju (LSM) mājaslapā 31. oktobrī tika publicēts raksts par Covid-19 ieteikmi uz cilvēkiem. Ar izceltu formatējumu jau raksta pašā sākumā tiek atklāts: “Saasinoties Covid-19 uzliesmojumam un pastiprinoties dažādiem ierobežojumiem, līdztekus cilvēku fiziskajai veselībai īpaši aktuāla ir arī sabiedrības psihiskā veselība. Teju katrai sociālajai grupai šī krīze nesusi savas problēmas, un pētījumi liecina, ka pieaudzis depresiju un arī pašnāvību skaits.”
Neilgu laiku iepriekš arī ziņu portāls Tvnet runāja par šo pašu tematu, 2020. gada 10. septembrī publicējot rakstu “Pašnāvības ir novēršamas! Kā palīdzēt?” Kā vienu no punktiem, kas norāda uz pašnāvnieciskām domām, speciālisti min izolāciju no apkārtējiem: “Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā – pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas.”
Vai saskatāt būtisku līdzību notiekošajam? Esošajā situācijā cilvēks nevis izvēlas atrasties negatīvu domu raisošos apstākļos, bet valdības jaunieviestie noteikumi to uzspiež. Publiskie pasākumi ir aizliegti, treniņi nenotiek, mācības norisinās tikai attālināti, turklāt liela daļa mācību programmu šobrīd ir pārveidotas par individuālo darbu, kur attiecīgi pat nav tieša kontakta ar pasniedzēju. Tāpat lielā daļā darbavietu darbs notiek attālināti, kas nozīmē kontakta pārtraukšanu ar kolēģiem. Ir sabiedrības daļa, kuriem, dzīvojot vieniem, tieši darbs vai skola līdz šim bija vienīgā vieta, kur socializēties un ikdienā uzturēt labu garastāvokli. Nu tas ir atņemts. Uz cik ilgu laiku – nevienam nav zināms. Kafejnīcas līdz šim bija ne vien vieta, kur ieturēt maltīti, bet arī viena no populārākajām vietām, kur tikties draugiem. Šodien šī iespēja arī ir atņemta. Paliek vien pastaigas ārā, ja to atļauj laikapstākļi. Un tiešām, šobrīd uz pastaigām svaigā gaisā mēs varam raudzīties kā uz privilēģiju, jo, ziņu portālos laiku pa laikam sāk izskanēt informācija par ideju atļaut mums uzturēties ārpus savas dzīves vietas tikai nopietnu iemeslu dēļ.
Turpinām “domāt domas” vienatnē. Interneta resursos ir atrodams materiāls, kurš tapis Slimību profilakses un kontroles centram sadarbojoties ar sertificētu ārsti Dr. Ingu Zārdi “Psihiskās
saslimšanas, to pazīmes, diagnostika un ārstēšanas metodes.”
Pie depresijas cēloņiem un riska faktoriem tiek minētas ne tikai psiholoģiskas traumas, kas gūtas dzīves laikā un alkohola lietošana, bet arī bezdarbs un zemi ienākumi. Darbinieki, kuri valstī noteikto ierobežojumu dēļ šobrīd ir daļēji vai pavisam palikuši bez darba, nu var sēdēt mājās un “domāt domas”. Tā vietā, lai palīdzētu uzņēmumiem rast risinājumu pēc iespējas drošāku darba apstākļu izveidei darba vietā, un darbinieki varētu turpināt darbu un gūt ienākumus, valdība pieņem lēmumu darba vietas aizvērt uz nenoteiktu laiku, atstājot cilvēkus, kuriem jāapgādā ģimene, bezcerīgā situācijā.
Šis raksts nav tikai pārdomas par notiekošo, bet reāls faktu atspoguļojums. Palūkosimies uz pāris no izdarītajām pašnāvībām Covid-19 ierobežojumu laikā pasaulē.
 
19 GADUS VECA MEITENE IZDARA PAŠNĀVĪBU PAŠIZOLĀCIJAS DĒĻ.
Kā vēstī ziņu portāls: “Tuvinieki atrada Emīliju Oenu bezsamaņas stāvoklī mājās Norfolkas grāfistē. Jauniete tika hospitalizēta, taču nomira pēc četrām dienām, tā arī nenākot pie samaņas. Bojāgājušās ģimene uzskata, ka pašnāvības iemesls bijis tāds, ka Emīlija izjuta trauksmi un depresiju, jo bija nepieciešamība visu laiku sēdēt mājās. Savas nāves dienā viņa vēlējās iziet ārā, bet viņai lika ievērot pašizolāciju, jo viņas māsai bija klepus. Kā izteicās meitenes tēvs, pirms pandēmijas ģimenē viss bijis labi, ģimene gatavojās pārvākties un ar nepacietību gaidīja jaunās dzīves sākumu.”
HESENES FINANŠU MINISTRS IZDARĪJIS PAŠNĀVĪBU; KĀ IEMESLS MINĒTS IZMISUMS PAR COVID-19 KRĪZI.
Skaties.lv publicētajā rakstā teikts: “54 gadus vecā kristīgo demokrātu politiķa līķis tika atrasts sestdienas rītā pie dzelzceļa sliedēm netālu no Fraknfurtes. Hesenes premjerministrs Folkers Bufjē sacīja, ka Šēfers bija ļoti noraizējies par koronavīrusa krīzi. “Viņam bija dziļas bažas, īpaši par to, vai iespējams atbildēt uz sabiedrības milzīgajām gaidām, jo īpaši finanšu palīdzības jomā. Man jāpieņem, ka šīs bažas pārņēma viņu. Viņš acīmredzot nevarēja atrast izeju no tā. Viņš bija izmisis un mūs pameta. Tas mūs ir satriecis, tas ir satriecis mani.” sacīja Bufjē.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem teju 800 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik pēc 40 sekundēm.
Apskatot aptuveno pašnāvību skaitu Latvijā periodā no šī gada janvāra līdz septembrim, redzams, ka tas ir ~ 236.
Lai arī Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka rādītāji ir tikai aptuveni, tomēr varam secināt, ka pašnāvību skaits ir lielāks par norādīto mirušo Covid-19 inficēto skaitu.
Esošās pandēmijas laikā valstu valdības aicina sabiedrību rūpēties par sevi un saviem līdzcilvēkiem. Vai ir iespējams sagaidīt pozitīvu rezultātu, uzliekot šādu ierobežojumu slogu sabiedrībai? Vai esot vienatnē, cilvēks, kurš pēc savas būtības ir sociāla būtne, spēj par savu labsajūtu pienācīgi parūpēties? Cik ilgi, paslēpjoties zem maskām un ejot garām aizslēgtām kafejnīcām, dažādām pasākumu vietām un pat tuvinieku mājas durvīm, mēs spēsim saglabāt pozitīvas domas, cerību un ticību par savu dzīvi turpmāk? Vai mēs patiešām saudzējam sevi?
 
/Mārcis Jencītis/
 
Tēma no, kuras tapa šodienas apkopojums šeit:
NOSKAIDROSIM PATIESĪBU PAR COVID HISTĒRIJU!
Paldies visiem, kas izsaka savas domas un palīdz cilvēkiem domāt, nonākt pie objektīviem secinājumiem.
 
Drīzumā:
NOSKAIDROSIM PATIESĪBU PAR NOTIEKOŠO MEDICĪNAS IESTĀDĒS
 
KO NOZĪMĒ ŠIE PERSONU IZTEICIENI NO PĒDĒJĀM ZIŅĀM?
 
KAS NOTIEK PATIESĪBĀ?
Pa tiešo no acu lieciniekiem. Pa tiešo no tiem, kas paši piedzīvo, redz, dzird, domā un izsaka savus novērojumus un secinājumus.
Stratēģija ir vienkārša. Atveru tēmu par aktuālu problēmu, tendenci, notikumu un aicinu katru rakstīt, komentēt, dalīties ar ierakstu. Pēc tam visa iegūtā informācija tiks apkopota, izdarīti secinājumi un tiks uzrakstīts informatīvs raksts par to, kas tad patiesībā notiek, kāda ir patiesība.
Šeit tu vari izteikties, nekādas cenzūras. Runā, ko redzi, dzirdi un domā.
Paldies visiem, kas domā, raksta, ir aktīvi! Tas patiesi ir vērtīgi. Esi aktīvs, patiesība padara pasauli labāku!
 
/Mārcis Jencītis/
Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties
Dalies ar rakstu:
Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Telegram
Share on whatsapp
WhatsApp

Komentāri