Parīzes dome: Jāiemācās ar žurkām “sadzīvot”
Francijas galvaspilsēta cieš no arvien pieaugošās grauzēju populācijas, un, faktiski, žurku izplatība Parīzē ir jau kļuvusi par starptautisku problēmu. Pilsētas iedzīvotājiem nākas “satikties” ar šiem dzīvniekiem aci pret aci ik dienas parkos, metro un pilsētas galvenajās ielās. Tiek lēsts, ka visā Parīzē ir aptuveni 5 miljoni žurku, kas attiecīgi ir no 1,5 līdz 2 žurkām uz vienu iedzīvotāju. Neskatoties uz iedzīvotāju sūdzībām un veselības iestāžu brīdinājumiem par grauzējiem, kas kā zināms, pārnēsā dažādas slimības, pilsētas vadība atsakās veikt radikālus pasākumus žurku populācijas samazināšanai. Tā iemesls pamatā ir ekoloģiski apsvērumi un spiediens no dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām. Martā daži aktīvisti drosmīgi soļoja pa Parīzes ielām, lai “aizstāvētu žurkas”, bet vēl dažus mēnešus iepriekš Parīzes pilsētas domes ekoloģe Duša Markoviča ieteica grauzējus dēvēt citā vārdā, par “surmulotiem”, lai izvairītos no “nabaga mazo radījumu stigmatizēšanas”.
Nespējot atrisināt problēmu, pilsētas pašvaldība, kas pieder pie sociālistu partijas, ir ierosinājusi izveidot darba grupu, kas pētītu, kā ar žurkām “sadzīvot”. Pilsētas Veselības departamenta vietniece Anna Suri uzskata, ka jautājums ir atrisināts, jo “žurkas nav sabiedrības veselības problēma”, tomēr viņa arī piebildusi, ka “tas nenozīmē, ka mums vajadzētu ļaut žurkām klīst pa pilsētu.” Tāpēc, viņasprāt, risinājums būtu sava veida “mierīga kopdzīve starp žurku sugām un “cilvēku sugu”, īpašu uzmanību pievēršot “profilaksei” — liberāļu burvju vārdam, kad runa ir par izvairīšanos no realitātes. Runājot par žurkām, profilakse nozīmētu mudināt cilvēkus nemest zemē pārtiku, lai “nenobarotu mūsu mazos brāļus”. Arī Dabas vēstures muzejs, Pastēra institūts un citas organizācijas kopā ar pilsētas domi ir uzsākušas pētniecības programmu, lai “cīnītos pret aizspriedumiem un palīdzētu parīziešiem sadzīvot ar žurkām labāk”. Parīzes pilsētas domes opozīcija gan stingri iestājās pret šo absurdo plānu, norādot, ka žurku klātbūtne kaitē parīziešu dzīves kvalitātei un 44 miljoniem pilsētas viesu, kas ik gadus apmeklē Parīzi.