Parīzes iedzīvotāji nobalsojuši par vēl 500 ielu slēgšanu automašīnām, pārvēršot tās par gājēju zonām. Tomēr referendumā piedalījās rekordzems iedzīvotāju skaits – tikai 4% no 1,4 miljoniem reģistrēto vēlētāju. Rodas jautājums, vai tik maza sabiedrības daļa var lemt par būtiskām pārmaiņām visai pilsētai.

Parīzes vadība šo soli pasniedz kā veidu, kā padarīt pilsētu zaļāku un draudzīgāku gājējiem. Pilsētas mēra vietnieks Kristofs Najdovskis apgalvo, ka tas esot solis pretī labākai publiskajai telpai. Taču vai tas tiešām uzlabos iedzīvotāju dzīvi? Jau pašlaik 220 ielas ir slēgtas automašīnām, lielākoties skolu tuvumā, bet satiksmes problēmas un sastrēgumi turpina pieaugt. Šis balsojums nozīmē arī aptuveni 10 000 autostāvvietu likvidēšanu, kas vēl vairāk sarežģīs ikdienas pārvietošanos tiem, kas ir spiesti lietot automašīnu – ģimenēm ar bērniem, strādājošajiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Opozīcija šo referendumu nosaukusi par kārtējo populistisko triku, kas vairāk kalpo domes publicitātei, nevis reāli risina pilsētas problēmas. Labējās opozīcijas pārstāve Nellija Garnjē uzsvēra, ka vēlētāju aktivitāte bija rekordzema, kas parāda – lielākā daļa parīziešu nevēlējās piedalīties šajā “PR kampaņā”.

Kopš stāšanās amatā 2014. gadā sociālistu mēre Anne Hidalgo ir īstenojusi virkni satiksmes ierobežojumu, kas bieži vien ir izraisījuši diskusijas un pretestību. Viņa samazinājusi ātruma ierobežojumus, slēgusi ceļus un pat noteikusi satiksmes ierobežojumus uz pārpildītajiem apvedceļiem, taču pilsētas ikdienas problēmas joprojām netiek risinātas.

Arī Rīgā no sociālistu atbalstošiem spēkiem var dzirdēt, ka galvenās galvaspilsētas problēmas ir pārāk maz koku un pārāk daudz automašīnu Rīgas centrā. Esam redzējuši līdzšinējos risinājumus – vairāk veloceliņu, vairāk stabiņu un vairāk ierobežojumu.