24.maijā Pasaules Veselības organizācijas ikgadējā sanāksmē Ženēvā, neskatoties uz divus gadus ilgušām sarunām, 194 PVO dalībvalstis tomēr nespēja panākt vienprātību par bēdīgi slavenā Pandēmijas līguma projektu.

Līguma sākotnējais mērķis bija apvienot resursus un zināšanas pandēmijas gadījumā un centralizēt to pārvaldību, tostarp juridiski saistošus lēmumus par lokdauniem, obligātu vakcināciju, robežu slēgšanu, vakcinācijas pasēm un citiem pasākumiem, piešķirot bezprecedenta pilnvaras PVO amatpersonām. 

Vairākas valstis, kā arī atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti un politiķi ir rīkojuši kampaņas pret Pandēmijas līgumu, piemēram, Lielbritānijas Neatkarības partijas un Brexit līderis Naidžels Farāžs nesen ieteica Lielbritānijai izstāties no PVO nevis ievērot līguma nosacījumus.

Pēc sabiedrības spiediena galu galā tika iesniegta maigāka, neskaidri formulēta līguma versija. Neveiksmīgo sarunu noslēgumā PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss uzrunāja delegātus, sakot: “Tā nav neveiksme. Mēs izmēģināsim visu, ticot, ka viss ir iespējams, un panāksim, ka tas tiek pieņemts, jo pasaulei joprojām ir vajadzīgs pandēmijas līgums.” Pandēmijas līguma vietā PVO izskatīs iespēju grozīt savus gandrīz 20 gadus vecos Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus, un tas tiks apspriests jūnija sākumā.

PVO piedāvātais Pandēmijas līgums raisa bažas, ka nākotnes pandēmijas apstākļos ierobežojumus noteiks nevis nacionālās valstis, bet starptautiskā globālistu organizācija. Šī ir maza uzvara nacionālo valstu tiesībām pašām pieņemt savus likumus.