Jautājums par 2. pensiju līmeņa nozīmi un nākotni pēdējos gados kļūst arvien aktuālāks. Sabiedrībā izskan arī priekšlikumi ļaut cilvēkiem izņemt uzkrāto naudu, kā tas jau noticis dažās kaimiņvalstīs, tāpēc diskusijas par šo tēmu kļūst arvien aktīvākas.

Baltijas valstīs pensiju sistēma balstās uz trim līmeņiem. Pirmais ir valsts pensija, ko finansē no šodienas strādājošo iemaksām. Otrais līmenis ir katra cilvēka personīgais uzkrājums, kas tiek ieguldīts, lai nākotnē pensija būtu lielāka. Trešais līmenis ir brīvprātīgs uzkrājums tiem, kuri vēlas papildus nodrošināt sev stabilākus ienākumus vecumdienās.

Igaunija 2021. gadā ļāva iedzīvotājiem izstāties no 2. pensiju līmeņa un izņemt uzkrāto naudu. To izmantoja aptuveni piektā daļa dalībnieku, kopumā izmaksājot ap 1,1 miljardu eiro. Daļa cilvēku šo naudu iztērēja lielākiem pirkumiem, bet citi to vienkārši paturēja bankas kontos. Tāpat Lietuva šogad paziņojusi, ka ļaus iedzīvotājiem izņemt otrā līmeņa uzkrājumus.

Arī Latvijā šī tēma raisījusi diskusijas. Portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 13 500 parakstu par iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus. Šādu ideju Saeimā rosināja partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti, taču parlamenta vairākums nolēma šo priekšlikumu tālāk nevirzīt. Pašlaik Latvijas pensiju otrajā līmenī uzkrāti vairāk nekā 10 miljardi eiro, tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju individuālais uzkrājums ir salīdzinoši neliels. Aptuveni 700 tūkstošiem cilvēku tas nepārsniedz 5000 eiro. Eksperti brīdina, ka, ļaujot šo naudu izņemt, nākotnē pensijas varētu būt mazākas.

Daudzas valdību atbalstošas amatpersonas arvien kritizē iespēju izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus. Galvenais arguments – ja naudu varēs izņemt, bankas un citas finanšu organizācijas vairs nesaņems peļņu no pensiju noguldījumiem. Taču būtībā šis jautājums skar to, kam pieder kontrole pār mūsu naudu – valstij un finanšu iestādēm vai mums pašiem. Ja valdība un tās atbalstītāji uzskata, ka lielākā daļa iedzīvotāju to vienkārši izšķērdēs, sanāk, ka latvieši tiek ierobežoti vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur iedzīvotājiem šāda iespēja jau pastāv.